izrādījās, ka chianti nemazam tur nav.
tāpēc ņēmu līdzi, kā man likās, šim gadījumam labi piemērotu latviešu zemnieka darītu 2007. gada upeņu vīnu.
vēl pēc tam izrādījas, ka būs ne gluži pasta bolognese.
bet tas nekas.
visu cieņu - kaspars tiešām māk to lietu. laikam jau ne velti žurnāli aicina viņu rādīt, kā gatavojams labs ēdiens. ;)
cienāja ar ļoti garšīgu kopā ar dažādiem dārzeņiem - seleriju, tomātiem, burkāniem (vēl kautko?) cepeškrāsnī sasutinātu mežacūkas un mājas cūkas gaļas sautējumu sarkanvīna (šajā gadījumā liekas, merlot) mērcē, ko pasneidza ar bazilika tagliatele.
sulīgi, sātīgi, aromātiski, bagātīgi, pilnīgu un kuplu garšu, mājas gaumē, bet pietiekami eleganti.
ja paveiksies, izvilksi līdz vakaram, kaspars teica.
paveicās. ;)
vakarā patiešām bija gandrīz pasta bolognese (makaronu trubiņas ar maltās gaļas un lečo (kas patiesībā nebija nekāds lečo, bet ķīnas mērce ar ananāsiem) mērci) un valmiermuižas nefiltrētais alus.
p.s. upeņu vīns - visu cieņu 2. baudāms. pat ļoti!
p.p.s. kas vēl labs - informācija par food forest! chek it out!
starp citu, šī bija reize, kad gribēju uztaisit bolognese tā, kā to parasti taisa itālu tradicionālā veidā. vienīgā neprecizitāte bija - gaļu vajadzēja pēc tam, kad tā jau mīksta un gatava - padarīt smalkāku un sīkākiem gabaliņiem. tādēļ iebildumus par chianti pieņemu, bet par to, ka nebija bolognese - nē!
AtbildētDzēstst citu, spaghetti bolognese ārpus Itālijas ir ar malto gaļu, kā tāds teju "amerikānisms". turklāt nevis ar spaghetti, bet tagliatelle vai papardelle makaroniem..
bet nav jau nekādu iebildumu.
AtbildētDzēst