spīd un laistās

manas acis skaistās un visas manas glāzes, izlietnes un grīdas! ;)
uzvilku jauno ziemsvētku dāvanā saņemto krekliņu, ļoti smuko krekliņu, jāpiebilst, un sāku kārtot māju.
pirms jaungada taču vienmēr ir jākārto māja, jāizmēž viss kautkam nezinkam kaktu kaktos glabātais un tamlīdzīgi.
es, kā jau tas nereti notiek māju kārtošanās, iestrēgu pie papīriem - visādu lapiņu, pierakstiņu, uzmetumiņu šķirošanas.
nekad nevar saprats, ko atstāt, ko izmest..
uz vienas lielas līniju lapas atardu lūk, ko sarakstītu, itin labi jums piemērotu vecgada vakaram, jaungada svinībam, atzīmēšanām, sagaidīšanām, vakariņām, brokastiņām, pirmājanvāra pusdienām un visām nākamajām brīvdienām, ko sinoptiķi sola sniega un vēsuma pilnas. bet ar šo jums vajadzētu būt silti un labi ;) (un laimīgi!!)

pēterburgas punšs
glāze dzirkstošā vīna, 20 ml ķiršu degvīna, mazliet brendija, cukurs, ananāsu sula.

melnā tēja ar akvavitu
50 ml akvavita, 100 ml tējas, karameļu standziņa.

guļamvagons
80 ml heresa, 80 ml verdoša ūdens, nedaudz muskatrieksta.

jasmīnu punšs
150 ml jasmīnu tējas, 70 ml ķiršu vodkas, cukurs.

parīzes tēja
melnā tēja, armanjaks.

cik vienkārši. un tagad es šo lapiņu metu ārā!

;)

starpsvētku kulinārija, gastronomija un konditoreja

pie nīgaļiem es noprovēju bionādi - bioloģisko limonādi, un tā bija gana garda un atspirdzinoša. par bargu naudu vesta no berlīnes, tāpēc dzerama taupīgi. ;) garša patiešām dabīga. kautkas līdzīgs skābenai sulai ar gāzētu minerālūdeni.
pagaršoju arī babas kanēļzapti. un henka ceptās, mazliet piedegušās piparkūkas.
vēl jāņa māsa bija sataisījusi tādu kā miksli no valriekstiem, ķirbju sēklām, žāvētām dzērvenēm un kļavu sīrupa (varbūt arī medus tur bija?). izskatījās tik salds, ka pēc sēņu krēmzupas un siltajiem vistas salātiem, ko tradicionāli ēdām čarlstonā, negribējās vairs neko, kā tikai varbūt kādu ripiņu mezim forte.. ;)

apdāvināšanās priekiem galu neredz, tajos esmu dabūjusi puišeļu pašceptu lielu piparkuku eņģeli un vidēju piparkūku taureni un lindas ceptas piparkūkas, un kardamonu caurspīdīgā bumbiņā (kardamonu es ļoti ļoti kāroju!) un marcipāna lielkonfekti ar valriekstiem, un lindt mini pralines izlasi un piena šokolādi ar āboliem un kanēli un drabiņu cepumus (ļoti garda un nekur citur, kā vien valmiermuižā, dabūjama lieta. turpat, kur valmiermuižas alus, tapusi arī šo cepumu recepte, kā saprotu, pēc šīs receptes to cep liepklanos) un gandrīz dabūju smuku mazu priekšautiņu, bet tomēr nedabūju ;)
nekas, man ir viens labs liels un gandrīz jauns no bordeaux ar zirdziņu. ;)

un brīnišķīgajā koncertā vakar pirmā un pēdējā dziesma bija par piparmētru tēju kuzņecova porcelānā.
;)

zsv brīnums un laimīgs jg būs

šodien viens sprogains sala vecītis ar īsu bārdu atnesa man dāvanu. tādu, ko es pat necerēju kādreiz saņemt, bet ļoti gribēju. nē, tā nav mana ilgotā ķiploku spiede (tādu šogad man vēl neveins rūķis nav sarūpējis;) )
tā ir julia child slavenā grāmata mastering the art of french cooking.. un vēl arī cd julie & julia. (es, jāteic, neesmu vēl to redzējusi, kad rādīja cinemonos, man nebija laika, kad sūknēju internetā, allaž kautkas atgadījās un nenosūknējās) bet tagad man ir!!
gan filma, gan grāmata!
es esmu tik laimīga!
gada labākā dāvana, laikam gan..
:)

ziemassvētki aizbraukuši

un ēsts ir tā un tik, ka negribās pat pieminēt.
garšīgi jau, protams, un daudz. un tas vēl nebeidzas, jo draudzīgas pusdienas, vakariņas un naksnīgas tējas dzeršanas stāv rindā viena aiz otras..
labi, gari nerunāšu, iešu uzsildīt kāpostus un kokletes
;)

vēlāk vēl.

kā fāst fūds par slow fūdu iztaisījās..

vēlā, vēlā, vēlā garas, garas, garas, darba, darba, darba sestdienas vakarā ļoti, ļoti, ļoti gribās ēst. vēderā nav nekā vairāk kā viena (3 dienu laikā) apēsta sēņu picas šķēle, bet vēl jāturpina pabeigt darāmais, kurš skaidri zināms, ka ievilksies līdz naktij.
vai tad vēl atliek kas cits kā pa ceļam starp darba vietām kārdinoši mirgojošais ronalds makdonalds?.
šito kaunu.. un šito baudu.. paņemt rokā mīkstu siltu maigu apaļu sezama sēkliņam rotātu maizveidīgu sulīgu garšīgi sabalansētu švammīti..
bet labākais, ka tos burgerus nenorijām kā pagadās, ietinamo papīru badīgi steigā piekožot klāt. iztaisījāmies par īstiem labas garšas konsultantiem un klājām kā pieklājās vēlo vakariņu galdu - kartupelīšus sabērām baltā bļodā, vistu nagetus uz stikla paplātes, burgerus izņēmām no kartona kārbiņām un likām pa vidu baltam lielam pamatēdiena šķīvim.
ēdām ne pārāk ātri, izbaudot (!!) katru kumosu un tā nu ar ātri aprijami paredzēto vienu fāstfūda porciju pilnīgi bija pietiekami.
tātad - kas arī bija jāpierāda - ēdiet lēnām, lai kas tas arī būtu.

p.s. to, ka davai saliekam visu smuki uz šķīvjiem, ierosināja v. labi ierosināja.
un otrs p.s. - es, ja jāizvēlās kaut kas no mc d, vienmēr (vienmēr tajās retajās reizēs) ņemu tieši čikenu. tas kaut kā labi maigi sātīgi, nebaidīšos šī vārda, lutina garšu kārpiņas.
bet trešajā p.s. tomēr jāpiebilst, ka makdonalda ēdienu es uzsaktu par speciāli (zinātniski? rūpnieciski?fizioloģiski?) sakonstruētu samodelētu uzbūvētu izskaitļotu ēdienu, kas tapāt kā filma titāniks uz jūtām, spiež uz garšu centriem gandrīz ikviena smadzenēs..

bet, lai arī ar ātru uzkodu, lēnāk brauksi, tālāk tiksi.
;)

riekstkodis

arī esot speciāli piemeklēts, kā man ieva smiedamās teica, lai vismaz nosaukumā kaut kas par ēdienu būtu ;)
nu ne gluži, man vienkāri šitas čaikovska balets ļoti garšo.
bet ja par kuņģī, ne sirdī, pārstrādājamo barību - tad operas kafejnīca bija stāvgrūdām pilna, jāteic, ka laikam jau neparedzēta tādu mieloties gribētāju pulka uzņemšanai.. ļoti daudzi ēda kūkas, dzēra kafijas un sulas, un šampaniešus.
kūkas tur izskatījās labi - bija tāda krēmīga aveņu kūka, un šokolādes kūka, un balta balta bumbieru kūka. es paņēmu to balto.
sākumā labi, uz beigām apšķebināja. bet ar ūdeni manāmi atšķaidītā apelsīnu sula atspirdzināja un mierīgi varēja iet baudīt otro cēlienu.
;)

ciemos

kad es atnācu, visi jau bija paēduši. wok pannā vēl zvilnēja šis tas no ķīniešu stila vakariņām. žanis man to sildīja, sildīja, līdz uzsildīja un es pēc garās, bez brokastīm, pusdienām, launaga un vakariņām pavadītās dienas pielikos no sirds.
saldajā bija pagatavots - brīnums brīnums - tāds pats, tikai savadāks- kā mūsu semināros, saldais - mascarpone ar biezpienu. mēs semināros lejam klāt maķenīt liķiera, garšai. šis bija bez, bet pasniegts ar konservēta ananasa gabaliņiem.
tad pauļuks tosterī cepa karstmaizes ar desu un sieru, kasīts ēda plūmes šokolādē, vestas no gruzijas vai armēnijas, vai tamlīdzigi, un runas lēnām iegriezās par garīgo barību. bija arī eglīte ar aizdegtām svecītēm un ļoti laba zsv gaidīšanas sajūta.
man patīk, ka ir draugi.

arī ļoti, pat varbūt vēl labāk, man patika, kad pa telefonu visa cita starpā mamma teica, ka šodien (ar puišeļiem) esot sastādījuši ziemsvētku ēdienkarti. tas izklausījās tik.. tik.. tik sirsnīgi, mājīgi, nopietni un patiesi.
ja mes ko gribot, varot veikt arī savu pasūtījumu.
es gribēju siera vafeles, bet jaunā vafeļu panna esot kautkāda sūdīga, tāpēc laikam nesanāks.
bet būs, proatms, zirņi, un ar vistas gaļu pildītas plānās pankūkas, un buljons, un kautkas no zivs, un arī gaļa ar kāpostiem, un žagariņi, ja antra uztaisīšot mīklu,,
vispār viss būs baigi forši.
man patīk arī, ka ir ģimene.
;)

mīļo sala vecīti,

esmu šogad diezgan labi uzvedusies, tā man liekas.
esmu gan labi ēdusi, gan labi dzērusi, gan čakli mizojusi, gan smalki griezusi, gan cītīgi saldējusi un apzinīgi žāvējusi, gan gardi cepusi un sātīgi vārījusi..
esmu gan sevi barojusi, gan citus cienājusi. esmu jaunus gardumus baudījusi.
esmu sākusi cienīt un godāt sīpolus, un esmu ēdusi daudz zaļumu. esmu kārtojusi garšvielu plauktu un tīrījusi ledusskapi.
esmu vispār kopumā tāda ļoti laba bijusi.
zinu jau zinu, ka jauna un plaša, un ērta virtuve tev būs par smagu, tāpēc lūdzu tev un taviem virtuves rūķiem - ieliec savā dāvanu maisā man vienu mazu, jauku ķiploku spiedi. tādu, kas nelūst un tādu, kas nav no alumīnija.

bet vienu gan pieskati, lai tie daudzie naskie rūķi nesastiepj man veselu vezumu ar tādām!
:)

jaunumi un vecumi

vēl joprojām esmu sajūsmā par miežu putru.
tas viens.

otrs, šovakar vakariņās - rīvēts svaigs burkāns ar mazliet ābolu star, mazliet gr. valriekstu eļļas. ņam ņam.
tam klāt, kamēr zvirgzds vēl kādu svaigu fileju nav noķēris, ņēmu pangasiju un apcepu, no abām pusēm pārkaisot ar sezma sēklām. ņam, ņam, ņammm!!

un trešais, piparkūku sezona sākusies.
neesmu baigais piparkūku cilvēks, un daudz tās paratsti ap šo laiku nemaz nepatērēju, bet jau kopš bērnības man vislabāk patīk tās apaļās ar saulīti -zvaigznīti virsū. tādas tad arī tagad man mājās ir.
pārējās - tipa pašceptās, ja nav patiešām pašu ceptas, un ja nav tumši, tumši brūnas, biezi kraukšķīgas un garšā stipras, kā kādreiz cepa droņu ģimenē, man nekādas emocijas neizraisa.
bet - priecīgu adventi!

ko krāj vineta,

to apēd pretīgās pretekles miltu kodes..
es nezinu, kur, kā un kāpēc tās ir uzradušās un apsēdušas manus pārtikas krājumus. kāpēc tiešī manus!!! un kāpēc tiešī pārtikas krājumus...
labāk būtu vilnas zeķes ēdušas. bet nē, tieši škelto zirņu pakā tām bija jāiekortelējas, un visās manās simts un vienās tējās, un kafijā, kas domāta viesiem, un toskānas pākšaugu maisījumā, un bioloģiskajos griķos, un pilngraudu auzu pārslās, un grūbās, un pat!! maizes standziņās!!
fu.
aizaizvakar izlidināju visus kožu saēstos krājumus ārā. un no bēdām trīs dienas parunāt nevarēju.
paldies dievam, miežu putraimiem un saulespuķu sēklām nebija vēl ķērušās klāt.
izkarināšu virtuvi ar lavandas zariņiem. ķiploki produktu paciņās arī līdzot. nu ko.
labi, ka saldētavā tās pretekles netiek. visamz mani buljoni un mellenes, un sviesta pupiņas, un zaļie zirnīši ir drošībā.
;)

..un varbūt labi, ka mēs netiekam, kur gribam..

labi, ka es aizvakar par spīti nevaru, tomēr necentos un nerāvos, un negāju tur, kur gribēju..
jo tiko internetā atradu šādu (lai arī visticamāk subjektīvu) komentāru par notikušo:
"un biju uz to māra oltes grāmatas atvēršanu, bet tas baltacainais pavārs bija muļķis.
havjers man iedeva nedaceptu nēģi, ko es aptvēru tikai tad, kad uzkodu jēlam pūslim. es šaušalīgi spļaudījos un vemšļājos publiski un tā kā havjers nebija pamanījis savu kļūdu, tad viņš uz mani blenza visu vakaru ar asiņainām acīm.
bet tas vēl nekas, jo vēlāk es ar zinīgu sejas izteiksmi sāku ēst dekorācijai uz galda noliktos vaivariņus. vispār viss bija diezgan slapji un riebīgi.
un man nāca miegs un pēc visiem tiem dažādajiem un nemaz ne tik šausmīgi garšīgajiem ēdieniem (tsk. arī nedacepti vistas filejas gabaliņi) sāpēja vēders."

emsu mierīga.
un visu savā dzīvē nenotikušo un neapēsto nenožēloju.
;)

šodien

mani pabaroja ar īstu baltijas lasi.
termiski apstrādāts un pasniegts ar apceptiem dārzenīšiem, tas izskatās kaut kā līdzīgi vistas filejai.
ne miņas no tas rozīgās krāsas.
garša arī pavsiam pavisam citādāka. bet ļoti laba. tāda zivīga. viegla. faktūra ļoti patīkama, sulīga.
nu, kā diena pret nakti šis baltijas lasis pret norvēģijas.
lai gan, garšo man abi.



un vēl šodien es biju ielūgta uz ēst ir tavā dabā grāmatas atvēršanas svētkiem un likumsakarīgo dažādu pavāru sagatavoto maltīti.
diemžēl - netiku.
nu nekas.

vakar

bija tā -
pirmkārt, nezin kāda iemesla vadīta nopirku original peanutbutter crunchy bio.
otrkārt, izēdu karotēm jau gandrīz pusburciņu.
un tas viss pie tāda svarīga apstākļa, ka zemesrieksti man nemazam negaršo..
kaut kāda atkal nepārvaramā vara. ;)

bet tas tā.
pats galvenais,ka izvārīju zivju buljonu!! man bija saldētavā laša galva un visādi gaļīgi tā paša laša atgriezumi, tad nu kopā ar burkānu, sīpolu, puravu un pastinaku pavārīju, izkāsu un daļu salēju saldēšanai. nesaldējamo daļu atpakaļ katlā, klāt burkāniņš, kartupeļīts un maltas laša filejas frikadelītes. beigās, savu saldēto diļļu šķipsnu.
ojojoj, kas par virumu!!
tāda laba ātrā parastā zivju zupa.
un vēl kāda niansīte - ieliku bļodiņā tai klāt karotīti.. mascarpones siera. maigi un spēcīgi!

pirmdiena - z (zemesriekstu & zivju) diena!
;)