zaļi un kraukšķīgi

jee, es tagad zinu, kuri āboli (veikalos nopērkamie) man garšo vislabāk.
un kurus es varētu ēst daudz. (vēl tādi tikai ir sīpoliņi un cukurīši).
tie, kuru garša ir precīzi tāda, kādu es iedomājos, dzirdot vārdu "ābols" - saldskābi, cieti, bet ne nepatīkami cieti, kraukšķīgi, ļoti sulīgi, smaržīgi - tie ir lielie zaļie granny smith šķirnes āboli!
jā!

sēnes pēc lietus

aknu desa ar ķirbju sēklām (no skaja) un garšaugu šampinjoni - tādas ir manas maziņās pusdienlaika delikatesītes.
kā to desu (pēc garšas riktīgi augstvērtīgu) viņi tajā skajā taisa, es nezinu.
bet šampinjoni ir elementāri - tīrus mazus šampinjoniņus sagriež uz pusēm, ja ir gana mazi, negriež vispār. samet lielā bļodā (lielā tāpēc, ka lai būtu daudz, jo riktīgi gardi sanāk ;) ).
sakapā cik smalki vien var lielu sauju pētersīļu un daudzākus zariņus svaiga rozmarīna.
ber pie šampinjoniem.
iekaisa vēl šķipsnu rupjās jūras sāls.
pārlej labu devu garšaugu ķiploku eļļas, diezgan daudz to eļļu vajag, kādus mililitrus 70.
un vēl vajag kādu tējkaroti spāņu vīna etiķa vai klasiskā aceto balsamico.
ar rokām apjauc.
un jau uzriez ir ēdami!!
var paturēt, un ēst vēlāk.
bet es "ietaisīju" šos, lai šovakar seminārā vēl uz pannas apceptu, kamēr šie sāk suloties, tad pielietu vēl kādas 2-3 ēdamkarotes etiķa, un pannā karsējot "pamarinētu".
tad ar visu šķidrumu vai nu liekam bļodā, vēlreiz uzkaisam svaigus sakapātus zaļumus un ēdam kā superīgāko uzkodu.
vai izmantojam kā kreptīgu lapu (aisberga) salātu sastāvdaļu.

bet ja par praktiskākām lietām,

tad vakar izmēģinājām patiešām vienkāršu recepti.
it's all about gurķi&tomāti. kā saka, nav nekā klasiskāka latvieša vasaras ēdienkārtē kā šis pārītis, vai nu krējumā, rūgušpienā, vai kefīrā, vai vēl kaut kā, bet es esmu pārliecināta, ka vismaz 80% mūsu valsts iedzīvotāju, dzirdot vai nodomājot, ka "jāuztaisa klāt vēl salāti", kā pirmo iedomājas gurķu&tomātu salātus, kādā nu mērcē kurš pieradis ēst.

tad nu tā - ņemiet tomātus - pagaidām vēl tomēr visgaršīgākie liekas mazie ķirštomātiņi, vēlāk jau smaržīgos, garšīgos no dzimtenes dārziem un siltumnīcām. sagrieziet. mazos uz pusēm vai ceturtdaļām, lielos - kumosa lielumā.
ņemiet arī gurķi/ gurķus. nomizojiet gan. sulīgāks būs. un ar to pašu mizojamo saēvelējiet tādas kā strēmeles, kā sloksnītes, kautko tādu mazliet garenu un elastīgu ;)

tomātus&gurķus lieciet bļodā. var maķenīt apmaisīt mazā pilītē smaržīgas olīveļļas.
kamēr tomāti&gurķi pierod viens pie otra (un tam nav vajadzīgs ilgs laiks), jūs tikmēr ņemiet avokado (vienu, divus trīs - tas atkarīgs, cik daudz jums to tomātu&gurķu). bet avokado ņemiet tomēr labi gatavu. ne akmens cietu. ne arī putrā izjukušu.
lieciet nomizotu avokado (bez lielā kauliņa,protams!) blenderī, pievienojiet labu kumšķi (saišķi) kinzas (svaigā, zaļā un smaržīgā koriandra!), mazliet maltus piparus, kādu ēdamkaroti, divas ingvera etiķa un kādu karoti arī olīveļļas. var arī burtiski 3 graudiņus rupjās sāls. to visu feini sablenderē viendabīgā, maigi zaļi krēmīgā masā.
un tad. un tad - liek šo masu kā tādu zaļo krējumu pie tomātiem&gurķiem, riktīgi apmaisa un ēd mani (vai arī tomātu&gurķu audzētājus) slavēdams!
;)

"mēs pārtiekam viens no otra.

un nevis no pārtikas precēm."

un lai vai kā man garšotu anšovi, olīvas un jūras veltes.
un lai vai kā es ilgotos zemeņu, arbūzu un ķiršu.
un lai vai kā es slāptu pēc vīna, grappas un duļķainā alus.
un lai vai kā man gribētos gaļas, olu un kartupeļu.

ir pilnīgi skaidrs, ka

mēs pārtiekam viens no otra.
visi.