sestdiena, 2009. gada 21. novembris

vistas arrived!

un ar viņām arī viens kauts divgadīgs gailis. viena vista pārcilvēciskā, mistiskā un racionāli neizskaidrojamā veidā ir iespiesta jau tā pārpildītajā saldētavā, otra vista ir nodota gādīgās, labu un veselīgu garšu novērtēt protošās rokās, un gaili es vakar ņēmu priekšā. tas ir, liku katlā.
vispirms, sekojot k.v. padomam, veicu brine procedūru - vienkāršiem vārdiem runājot, pamērcēju kādu laiciņu garšvielu sālsūdenī.
un tad vārīju. vārīju un vārīju.. vārīju un vārīju.. bet. nemazam tik ilgi ari nebija, kadas 3 stundas.
kopā ar pastinaku, burkāniem, seleriju sakni, puraviem, sīpoliem, ķiplokiem un pašsasietu buljona garšaugu buntīti.
šajā reizē iztaisīju vēl tādu kā mazu eksperimentiņu - piemetu klāt knibucīti ingvera saknes. lai tāds drusku spaisīgāks tas buljons.
un sanāca tik feinā, piesātinātā krāsā un garšā!
tagad ir ielikts ledusskapī, lai pa virsu sasalst taukumu kārta (un kā jau īstam lauciniekam, dzeltenu tauku šitam gailēnam daudz), kuru vakarā noņemšu (izmetīšu, jo man trekns nepatīk).

lai būtu svaigs pētersils un selerijs, un pastinaciņš, un puraviņš, ko vārīt kopā ar gaili, aizgāju līdz slow food zemnieku tirdziņam, kurš piektdienās ir arī pie skaja. tur man neviļus paslīdēja roka un es jēra aknas nopirku..

kamēr vārījās gailis ar garšaugiem un saknēm, gatavoju akniņas - sagriezu gabaliņos, viegli izklapēju, apbēru ar pipariem, liku stikla traukā un pārlēju ar upeņu etiķi. paurēju kādu pusstundu ledusskapī, ņēmu ārā, apcepu un pārlēju ar mazliet ūdeni, mazliet saldo krējumu, pieliku sagrieztus sīpolus un sutināju.
iznāca tiešām tīri tā nekas :)

lai dzīvo mājlopi!
:D

2 komentāri:

  1. man pajautāja, vai es zinot, kur Rīgā var dabūt kārtīgu īstu Vīnes šniceli! vai tev ir idejas? varbūt vari aprakstīt...

    AtbildētDzēst