sestdiena, 2010. gada 17. aprīlis

cūkai cūkas laime un kas pirmais maļ, bet zivij zivs veiksme enīvej, kā arī lašiem būt

pēc virsraksta spriežot viss varētu šķist pārāk sarežģīti un neskaidri. tomēr savā skaistākajā būtībā diena izdevusies. visiem.

kādam laikam ir izdevīgi, ka tad, kad es atnāku uz stokmanīti pirkt savu datora piedēkli (šoreiz uz letes pēc visas informācijas spriežot, bija jābūt izmestam citam, nu jau pakāpi augstākam un vēl nopietnākam, un šoreiz es biju ievērojami laicīgāk..), tas jau ir izpirkts, nopirkts, pārdots un beidzies.
kaut kas traks. :)

protams (PROTAMS!), ka nekas cits neatlika kā mierinošā pārtikas nodaļa. mērķis gan man bija tikai viens - rukola! rukola! un tikai rukola!
skaidrs, ka bez novirzēm neiztika un pagrābu arī vienu avokado (pa kaukādiem 20 sant. gabalā!! a ko, jūs nepagrābtu??!!)
salātu stends bija piegrūst lī∂z malām ar kaut ko, bet tas mani neinteresēja ar ko. acis šaudījās starp čaukstošajām paciņām un polietilēniem, celofāniņiem, bet varēja arī nešaudīties, jo rukolu es starp visu citu atrastu arī aizvērtām acīm.. :)

un rau, IR!! ooo, kādas 6 paciņas vēl stāv! kāds atvieglojums, kāds prieks! paņemu vienu paku un prieks kļūst vēl lielāks, kad redzu, cik tā rukola smuka - zaļa, stingra, sulīga, ne apvītusi, ne sapļekusi, ne iesvīdus, ne piepuvusi, kā tas diemžēl nereti gadās. un tad vēl lielāks prieks kļūst ieraugot, ka tā visa lielā paka maksā tikai 86 santīmus!! un tad vēl lielāks prieks kļūst izlasot,ka tā ir rucola origine italia, nevis no kaukādas tur izraēlas (nu okej, nekas jau pret izraēlu man nav. tipa.. :) ) !!
neatejot no stenda un izsverot visus ar šo konkrēto un ar rukolu vispār saistītos priekus, domāju, vai nepaņemt vēl vienu paku. kāda odioza kundze sāk ar mani sarunu, jautājot, kas tas tāds ir, un kā tas garšo, bet daudz man viņa nav jāpārliecina, paskatās uz cenu, uzzina no manis, ka parasti šis brīnums maksā daudz vairāk, un viss - viņa liek lielajos ratos un saka: "nu, poprobujem, butu jejo prosta tak žratj, ņeļubļu ņečevo mešat. vot, kabački včera kupila, tak ja jih prosta tak zeļonih sažrala.."
un kamēr es tur tā grozījos un klausījos, burtiski dažu sekunžu laikā nebija vairs, ko ņemt!

bet cik es atkal varēju būt priecīga, ka vismaz viena man jau ir un ka šodien jau nu manam lasim randiņš ar rukolu būs!
:)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru