piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis

ledus un sniegs vēl nebija izkusis,

kad diennakti pēc manas dz.d. viņas uzlika mani uz prāmja un veda uz stokholmu. agnese, siņča un baiba manu dzimšanas dienas pārsteigumu bija noorganizējušas sulīgu - šampanieša jūra neitrālos ūdeņos.

prāmis brauc drusku vairāk par 12 stundām, un tikmēr kaut kas uz tā klāja ir jādara. ko darījām mēs? katra cēla no somām ārā tūristu komplektus un sarīkojām dzīres kajītē - šampaniets (cik daudz(vai maz), to es, protams, neteikšu), marinēti gurķīši, ceptas siermaizites, sausās zupiņas, nomizots pomelo, siers škēlītes, viena vārīta ola, paciņa mozarellas, zemeņu zefīrs, banāni. kaut kas vēl.
ir reizes, kad garšo viss!
tomēr karaokes bāra alus, ko par reģistrācijā saņemtajiem kuponiem varēja dabūt uz pusi lētāk, nebija pat zivs zvīņas vērts. tādus alus vajadzētu ar likumu aizliegt. pat neitrālos ūdeņos!!

taču rīts stokholmā sākās ar brokastu vietas meklēšanu. un neticēsiet, bet tas bija grūti. ok, svetdiena, bet rīgas izlutinātais patērētājs, kuram viss visur vienmēr pieejams tventifor/seven, bija vieglā izmisumā pusotru stundu meklējot visām svētdienas brokastu prasībām atbilstošu vietu. kad slapjās un gaļīgās sniegpārslas sejā sitās teju jau vairs neizturami un brokastu laiks plūstošī bija klāt pie pusdienlaika, kaut cik pieņema vieta, kur apsēsteis, sasildīties un remdēt slāpes&izsalkumu, atradās. diezgan vienkārši, diezgan parasti, bet ēst varēja. mana kartupeļa garneļu pildījums bija par sāļu, un agneses lazanja bija par mazu. un bundžu alus bija par pliekanu. bet tas tik tagad tā liekas, kad piedzīvoto pakļauj racionālai analīzei. tur uz vietas viss bija labi.

iegājām veikalā un baiba konstatēja, ka zviedru sausmaizītes tur ir lētākas.

bet manu interesantāko vietu apgājām ar līkumu, un es vien pa gabalu nosiekalojos uz visu to skaistumu, pie kura gribētos atgriezties.. lai paņemtu līdzi. un proti, tur bija krāmu tirgus, kur lielāko vairumu, kā no malas izskatījās, sastādīja vintage trauki.
skaistākās servīzes un brīniškīgākās glāzes, un pasakainākās tējkannas, un krāšņākās bļodas, un .. un..
eh,,,

un droši vien, ot toski, ka mani smukie trauki paliek jūras pretējā krastā, man uzbruka mokoša slimība, un tāpēc grandiozajā mājupceļa kajītes party, kur dzirkstošā dzira ar priecīgu šalti ielija meiteņu dzīslas, vien noskatījos no augšējās koikas..
;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru