still fishing (for compliments)

tas nu gan vienreiz ir kaut kas jauns un nebijis manā ēdienkārtē ;)
laša tartars.

jā,nu. kauns, jā.
ka gastronomiskā fantāzija pāri tartaru žogam pārkāpj tik reti.
taču labs labu nemaitā, tāpēc parunāsim par laša tartaru.
:D
protams, te vēl ir dažas nianses, kas šodienas tartaru padara jo īpašāku starp visiem citiem maniem tartariem.
ne tas, ka rukolu izdevās dabūt, un ne tas, ka šodien jau tāpat omegas uzņemts tik, cik uziet, un ne tas, ka klāt varēja piekost arī jaunās mihelsonu spinātu lapiņas..

šī diena un šis tartars ieiet vēsturē kā uz mana jaunā virtuves dēļa pirmais sagrieztais.
tas bija nopietns un pareizs lēmums. gludajam un svaigajam, gravējumiem rotātajam dēlim nevainību laupīt tieši ar maigās un košās laša filejas kapāšanu..

pēc manas saprašanas, nē, es pat teiktu, pēc manas pārliecības, laba tartara galvenā īpašība ir tieši smalka un rūpīga kapāšana. tā, lai viss viendabīgs. tā, lai viss sakļaujas vienotā mīkstā kopumā.
un nekādā gadījumā, kā savās (video) receptēs mūs apmāca vietējā mēroga ārzemju slavenība, lai gan nē, precīzāk, ārzemju mēroga vietējā slavenība chef mary (kas patiesībā izrādās, ir solvita semjonova no viesītes), kura laša fileju ņem un sagriež metamā kauliņa izmēra gabalos, piekapā klāt dilles, pielej litru citrona sulas, un, fonā stenot kaut kādam džozē, ar nedabīgu smaidu sejā paziņo, ka zis iz verī delišes..

nē. mani tartari, tātad, tie tartari, ko es cienu, ir sakapāti jo smalki, līdz pat tai mīkstajai robežai, kamēr nepārvēršas par putru. kamēr mutē it labi sajūtama zivs (vai gaļas) konsitence, faktūra un struktūra, bet garšu kārpiņas apņem vijīga maiga un viendabīga, visaptveroša un baudā ieaijājoša buķete..
:)

p.s. bet par to chef mary es gan jums nekādas norādes nedošu, ja gribat, meklējiet. uz savu atbildību.
paši būsiet vainīgi!
:D :D