ceturtdiena, 2010. gada 17. jūnijs

..un atkal zilā vakarā

dzied birzī droši vien lakstīgala, bet es esmu ar aknām, jo ejot garām sky, iegriežos pēc ilgi ilgotās vistu aknu pastētes ar zemesriekstiem.
pamanu, ka palikusi pēdējā nocenotās mozarellas paciņa un paņemu arī to.
bet visādi citādi atlikušo mājupceļu domāju, kāpēc pastēte, kuru nopirku, saucās vistu aknu, bet svaigas akniņas, ko arī nopirku (lai saceptu aveņu etiķī) saucās cāļu..
tās tiešām ir divas dažādas lietas? droši jau vien..

cāļu akniņas izklausās garšīgāk nekā vistu aknas..
bet garšo, man liekas, vienādi.

nu labi, pietiks par aknām tādā skaistā ziem.., tpfu, vasaras vakarā.
;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru