u každovo svoji ņedostatki..

tāpat kā citi ir pasisti uz jaunam kurpēm, tā es esmu apmāta ar lauku produkciju.
man dikti patīk visi tie lauku labumi, kurus vienmēr sakrauj līdzi, kad dodos uz rīgu, vai tie, kurus man atved,kad atbrauc no vecpapa vai citiem laukiem.
es burtiski trīcu no patikas, kad iedomājos vien par visiem tiem zināmās rokās izaudzētiem dārzeņiem, par zināmu, apčubinātu un brīvā garā augušu vistu izdētam olām, par zināmās vagās briedušiem kartupeļiem, par zināmās kūtīs augušiem teliņiem, par zināmos mežos zināmu pirkstu lasītām ogām un zināmu nazīšu grieztajām sēnēm..
:)
jā, visas tasītes, kā saka vācieši, man varbūt arī nav plauktā, bet kād lieta grozās ap lauku labumiem, mana lielummānija iegūst pavisam lielus apmērus.

šoreiz no dziļiem ezeru ieskautiem laukiem pārvedu pilsētā jaunas tvirtas bietītes (vārīšu, rīvēšu, un vēl dažas pamarinēšu upeņu etiķī, un vēl dažas varbūt cepeškrāsnī); jaunus taisnus un līkus burkānus; arī taisnus un visādi sarituļojušos kabačus; gurķus, kā zināms, nenormāli daudz; gailenes; mellenes; upenes;ērkšķogas.
un mazajā pudelītē arī akas ūdeni.
;)