bija taču te pirms nedēļas man kolēģu uzņemšana.
nekas liels, bet kopā sanākt, vīnu iedzert..
nu, un kaut kas arī jāuzkož, jo ar vienu (posļe pervoj ņe zakusivajut) jau nebija domāts, ka aprobežosimies.
lielas vakariņas negribējās rīkot. bet gribējās arī, lai kolēģi dabūtu ar ko izsalkumu remdēt.
tāpēc izlēmu, ka būs zupa, un pēc tam dažādi smēri uz maizītēm vai krekeriem, vai grauzdiņiem, vai tāpat ēdami.
zupa, kāds pārsteigums, šai sezonai un šim gadam tik neraksturīgā sēņu zupa.
marika atnesa dienu pirms tam ļoti daudz dažādu beku, es no tām, kabača, burkāna un kartupeļa pagatavoju sēņu krēmzupu.
vai tiešām gribat zināt, kā?
vai kāds maz uzticās šīm nekorektinekonkrētineprecīzinenomērītajām un uz bujduj taisītajām receptēm?..
jā kāds vēl tāds ir, tad lūdzu:
sēnes bija, nu cik>kāds litrs jau laikam noteikti. es gan neciešu glumekļus, tāpēc visām, pat maziņajām izņēmu apakšas. sagriezu, bet ne sasmalcināju, sagriezu ari sīpolu, vispirms uz pannas apcepu to, līdz tāds caurspīdīgs, un tad liku klāt sagrieztās bekas, apcepu tā labi, kamēr sāka māja smaržot pēc ceptām sēnēm. tad liku katliņā, pārleju ar kadu puslitru, 700 ml vistas buljona, vārīju, pieliku klāt sarīvetu kabaci, sagrieztu kartupeli un nomizotu burkānu, vārīju , vārīju, kamēr kartupelis ļoti mīksts. tad sablenderēju. bet nepārcentos ar to, lai paliek arī kāds sēņu gabaliņš kaut kā kripatiņa uz mēles sajūtams. es pieliku arī sāli neduadz, pēc garšas, kā aka. un kadus 100 ml saldā krējuma.
un tas arī viss.
vēl man bija iepriekš sasladētas gailenes, tās es atkausēju, apcepu, un iemetu zupā, lai tiek.
sātīga.
tāpēc smērus taisīju mazos trauciņos, jo principā, arī tie sātīgi.
īpaši kaltētei tomāti sablenderēti kop āar saulepuķu sēklām un saulespuķu eļļu. tad es taisīju smēru no indijas riekstiem, cietā siera, kalamansi etiķa, oliveļļas, anšoviem, kaperiem, dažām bazilika lapām.
tad vēl bija viens maigais - ar avokado, garnelēm un lauku oliņu, vārītu. tas bija sakapāts. un apmaisits ar lazdu riekstu eļļu un dažam pilēm kalamansi etiķa.
vēl ari no beku kātiņiem - tos gan es sakapāju gana smalki, sacepu, kop āar saspeistu ķiploka daiviņu, pieveinoju piparus un trifeļu eļļu.
lūk.
kolēģi vispār visu izēda tukšu. tad jau laikam bija normāls.
katram gadījumam uz galda nolikto maletti pat neaiztika..
;)
ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Vai no sasaldētajām gailenēm zupa rūgta nepalika?
AtbildētDzēstMan kaut kā liekas , ka, manā virtuvē, pie rūgtās mērces ir vainīgas saldētas un atkausētas gailenes!
jā, ar gailenēm un saldēšanu ir tā, ka es tās pirms likšanas saldētāvā vienmēr apcepu. nu drīzāk pat tā kā izsutinu, līdz viss škidrums (kas jāteic, gailenēs ir diezgan daudz) no tām ir iztvaikojis, un tad trauciņos vai maisiņos un aukstumā iekšā.
AtbildētDzēstpretējā gadījumā, ja saldē svaigas, ir liela iespēja, ka atsaldētas tās būs rūgtas. man vēl ar apcepti sasaldētām tā nekad nav gadījies.
Nu jā.. ir vairāki maisi sasaldēti svaigi..
AtbildētDzēstKaut kā šī lieta no iepriekšējiem gadiem bija piemirsusies!
Vineta, padomā , padomā , varbūt kaut ko pirms gatavošanas var izdarīt, lai sīvums pazūd?
es padomāšu :) es pamēģināšu, ja man gadīsies vēl kada gailene, sasaldēt svaigas, un tad risināt šo jautājumu praksē.
AtbildētDzēstbet varbūt tagad cepot tās svaigi sasldētās, liek uz pannas neatkausētas un cep, un ūdeni, jeb tam šķidrumam ļauj nevis iztvaikot bet nolej to un cep tikmēr kamēr mitrums vairs neizdalās.. hm..
vai varbūt var mēģināt rūgtumu noņemt kā baklažānam - apberrot ar sāli, pusstundu paturot un tad noskalojot.. lai gan, šķiet, ar gailenēm tas varētu arī neiet cauri..
nu, es padomāšu vēl..
;)