svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

in food he trust(ed)

es dzēru to buljonu bērītēs, un ēdu tos štovētos kāpostus, un to kotleti, un skatījos uz šubu, un liku vēl uz šķīvja kartupeļus un domāju, ka viņam tiešam būtu paticis, ka cilvēki mielojas.

vecpapam ļoti patika ēst. cik es viņu atceros, visvairāk man viņš sirdī stāv un smaida ar kaut ko garšīgu pretī. visvairāk man viņš saistās ar ēdienu, jā, protams, arī ar to, ka dambreti iemācīja spēlēt, un ka uz slidošanu veda, un ka krustvārdu mīklas vienmēr minēja, un ka uz mani dusmojās tikai tad, kad futbola laikā pārslēdzu televizoru uz citu programmu un savā bērnišķībā noslēpu pulti..
bet visstiprāk man prātā vienmēr paliks viņa vārītā skābu kāpostu zupa, garšīgākā, ideālākā skābo kāpostu zupa pasaulē, un viņa tīrītās un ceptās reņģes, un viņa sparīgums, sēžot virtuvē pie gaļas mašīnas un maļot kotletēm gaļu, un arī no tā daļa tad kupātiem būs, un vēl uztaisīm ruletīti..
un ar kādu visu pasauli aizmirstošu aizrautību viņš grauza kaulus un zivju galvas.
un viņa tīkliņš, auduma tīkliņš, vecmammas draudzenes vecpapam speciāli šūtais, ar ko iet uz veikaliem, un ar ko iet uz tirgu, jo viņš, un tikai viņš, vislabāk mācēja izvēlēties un iegādāties pārtikas produktus. viņam tas neizsakāmi patika. viņš to mīlēja - iet, skatīties, salīdzināt, nogaršot. viņš bija mūsu sagādnieks. un tālajā bērnībā, kad nekā nekur nebija, viņš pat pārnesa mājas visādus deficītus.
dažreiz jau misējās, un tad vecmamma bija pikta un teica: nu, jejbogu, itaidu siudu tik tu vari nūpierkt.
un kā viņam patika cienāt. un lepoties, ka viesībās galds ir pilns ar visu ko.
man liekas, viņš ticēja, ka ēdiens izglābs pasauli.
ka labi paēst, ir labi dzīvot.
ka ēdiens ir ne tikai uzturs, bet veids, kā dzīvot, mīlēt, būt..

es domāju, ka tagad šis ieraksts man labāk ir jābeidz.
es domāju, ka to vispār nav iespējams pabeigt.
es domāju, ka patika, mīlestība un attieksme pret ēdienu un ēst gatavošanu man ir no vecvecākiem.

un olas. viņa vistu olas..
kāda gan bez tām tagad būs dzīve.

2 komentāri:

  1. Aizkustinošs ieraksts. Tas man lika atcerēties manus vecvecākus. Paldies Tev.

    AtbildētDzēst