svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

melnām mutēm

ne jau par nostrādāšanos ziemassvētku laikā vai cītīgo sniega šķūrēšanu tagad sekos.
mellām mutēm tāpēc, ka brīvdienās izvārīju melleņu klimpas.
jezus soldanais, kā teiktu vecmamma, cik sen tādas nebiju ēdusi!
man tā vien liekas, ka pēdējoreiz ēdu tad, kad pati vecmamma tās arī bija izvārījusi.
rīgā tās bija klimpas, pie lonu vecmammas atkal ķiļķeni, bet latgales laukos tāda veida ēdieniem piedēvēja kļocku vārdu.

es nemācēšu pateikt, tieši KĀ ir pareizi, vai cik kas kur jāņem jāliek un jāiemaisa, bet es izvārīju un man garšoja.
lūk, es veicu pavisam vienkāršas darbības - saldētas melnenes (bērnībā, atceros, vecmammas ņēma ievārījumu) vārīju ūdenī, tādu kā ķīseli, bet ne ķīseli, jo bez kartupeļu cietes. cukuru maķenīt, jo tas taču tomēr saldais ēdiens.
kamēr ogas ar ūdeni savira vienā zilganmelnā šķidrumā, gatavoju kimpu mīklu - olas, (sāls cukurs), mazliet ūdens, milti.
mīklai jābūt biezai. lai nekrīt nost no karotes.
tad pamērcēju karoti karstajā (vārošajā) ogu virumā un nokniebu pie bļodas malas mazu pikuci ar mīklu, un liku katlā. klimpa pati atdalījās un iepeldēja katla dibenā. tā turpināju darīt, līdz mīklas bļoda tukša.
un kad visas klimpas bija uzpeldējušas virspusē, slēdzu uguni zem katla nost.

bet šī tikai tāda vienkārša atkāpīte brīvdienu elegantājā ēdienkartē.
jo pilnīgā ekstāzē es nupat kā aizvadīju divas trifeļu dienas.
vienā bija trifeļu pasta ar trifeļu mērci/pastēti un trifeļu eļļu.
un vēl vienā bija gaileņu "grūbito" ar trifeļu eļļu. un biešu salātiem.
tad lūk, te es gribu pakavēties mazliet ilgāk, jo it kā parastais un jau šķiet iepriekš, kaut kad pagājušajā gadā aprakstītais grūbu ēidens (ko varētu dēvēt par grūbu rissoto vai kā es to saucu - grūbito) ir vienkāršs. bet kas man lika noraustīties gardēdiskās trīsas - tas bija dateļu etiķis. .. mmm..
to es izmantoju apcepto dārzeņu (mazās skaidiņās sagrieztu, ne sarīvētu, burkānu un seleriju kātu, ne saknes) un apcepto gaileņu karamelizēšanai. sākumā apcepu gailenes, tad turpat klāt liku burkānus un seleriju, un kad tas viss likās viegli apcepts, bet vēl gana tvirts, pārlēju kādu šļuku izcilā ( nu patiešām izcilā!) dateļu etiķa. tā smarža..
un garša..
tālāk jau viss tas pats - karamelizētos elementus iemaisīju novārītās grūbās, pierīvēju parmas sieru, bagātīgi pielēju trifeļu eļļu un ēdu vāidēdama.
;)
bet nē, tur klāt taču bija vēl biešu salāti.
tik vienkārši, bet tik iespaidīgi.
sarīvēju divas bietes. sakapāju smalki, cik vien var ( un es varu ļoti smalki) kumšķīti svaigu pētersīļu. un - tagad nāks vēl kāds mans atklājums, cik labi tas sader un garšo - pielēju 2 ēdamkarotes (nu vai pusotru) ingvera etiķa un 3 ēdamkarotes garšaugu ķiploku eļļas!
baigi labi!!
es pat gribētu teikt, ka bietes un šī kombinācija - sader brīniškīgi! nevajag pirkt vairs burciņas ar marinētām bietēm!
ofic!
;)

2 komentāri:

  1. Biešu salāti izklausās burvīgi. Tagad tik jāiet pie Tevis un jāiegādājas ingvera etiķis:)

    AtbildētDzēst
  2. jā, tie biešu salāti man pašai bija ārkārtīgi vienkāršs un pārsteidzošs atklājums. tādus tik ēst un ēst.. ;)

    AtbildētDzēst