man vairs negaršo banāni.
es nezinu, vai vaina ir manī. vai banānos.
varbūt tas ir tikai normāli?
tāpat, kā lietas, kas savulaik negaršo, vēlāk sāk iegaršoties, tā arī lietas,kas kādreiz ļoti garšojušas, sāk negaršot?..
varbūt..
otrdiena, 2010. gada 9. novembris
pirmdiena, 2010. gada 8. novembris
spriedelējums
sociālajos, vispasauli aptverošajos kanālos man gar acīm pazibēja šāda sentence.
FOOD FACT: 19% of your food bill is for food. The rest: packaging, labor & marketing. Buy fresh, local ingredients.
bišķiņ pat tā kā sadusmojos. vai kaut kā tā.
tāpēc, ka es esmu frešo lokālo un garšīgo ingredientu kvēla aizstāve un arī labprāt mudinātu iegādāties tikai tos vien. un vispār visu vest no laukiem, ņemt no kaimiņiem un audzēt pašiem.
taču, manuprāt, šī biedēšana ar izmaksām nav galīgi vietā. jo reizēm (un bieži) tāds jau sapakots, nolaborēts un nomārketingots fūds, diemžēl, maksā trīsunvairāk reizes lētāk nekā tas frešais lokālais tirdziņos piedāvātais..
tā kā šis arguments neiztur kritiku.
varbūt būtiskāk ir runāt par produktu kvalitāti, vērtību, garšu..
vai nu arī es kaut ko totāli nesaprotu..
FOOD FACT: 19% of your food bill is for food. The rest: packaging, labor & marketing. Buy fresh, local ingredients.
bišķiņ pat tā kā sadusmojos. vai kaut kā tā.
tāpēc, ka es esmu frešo lokālo un garšīgo ingredientu kvēla aizstāve un arī labprāt mudinātu iegādāties tikai tos vien. un vispār visu vest no laukiem, ņemt no kaimiņiem un audzēt pašiem.
taču, manuprāt, šī biedēšana ar izmaksām nav galīgi vietā. jo reizēm (un bieži) tāds jau sapakots, nolaborēts un nomārketingots fūds, diemžēl, maksā trīsunvairāk reizes lētāk nekā tas frešais lokālais tirdziņos piedāvātais..
tā kā šis arguments neiztur kritiku.
varbūt būtiskāk ir runāt par produktu kvalitāti, vērtību, garšu..
vai nu arī es kaut ko totāli nesaprotu..
no helsinkiem speciāli man! (un arī latvijas radio, pie viena)
interesanti, redz kā citās valstīs arī par to pašu vien lemj un diskutē.
nesen dzirdēju arī streipa raidījumā, kur visādi sapulcējušies speciālisti sprieda par mūsu skolas bērnu ēdināšanu.
es domāju, šajā lietā vēl daudzi soļi priekšā. .
vislabākais jau būtu, ja sabiedrība, vecāki un visādi altruisti tajā iesaistītos un kārtīgi izdiskutētu..
Somu Bērnu Parlaments uzsācis kampaņu, kas saucas BĒRNU BALSS UZ ŠĶĪVJA. Kampaņas laikā veikta iespaidīga skolēnu aptauja par somu skolu ēdiena kvalitāti, kampaņu turpina diskusijas un mēģinājumi uzlabot ēdināšanas tradīcijas skolās. Skolu brīvpusdienu piedāvāšanā Somijai ir visvecākā pieredze pasaulē.
Somijā brīvpusdienas skolās katru dienu saņem vairāk nekā 900 tūkstoši skolēnu. Aprēķināts, ka viens pamatskolas beidzējs skolas gaitu laikā ir apēdis 1600 porcijas skolas ēdiena.
Skolas brīvpusdienu tradīcija Somijā aizsākusies pirms 60 gadiem, somi paši sevi sauc par brīvpusdienu pionieriem. Jau 19. gadsimta sākumā somu skolas reizi dienā piedāvājušas siltu putru, un skolēniem pašiem uz skolu bija jānes piedeva pie putras – svaigas brūklenes un cukura gabals.
Kamēr citur pasaulē tiek apbrīnota somu izglītības sistēma ar visu brīvo ēdināšanu, Somijas skolās paši skolēni to novērtē aizvien retāk un visjaunākais Somu Bērnu parlamenta pētījums rāda, ka lielākā puse ceturtās līdz devītās klases skolēnu ēšanas starpbrīdī ēd kaut ko citu, – ne skolas ēdienu.
Somu bērnu parlaments darbojas galvenokārt internetā, lēmēji ir 9 līdz 13 gadus veci bērni no visiem Somijas reģioniem. Bērnu parlamenta darbību atbalsta skolēnu vecāku savienība. Parlamenta intereses valstiskā līmenī vajadzības gadījumā pārstāv viens ievēlēts pilngadīgs pilnvarotais.
Skolas brīvpusdienas, tāpat kā citus ar pamatskolu saistītos izdevumus, Somijā sedz pašvaldības. Vienu pusdienu cena ir apmēram divarpus eiro, tātad ap latu un astoņdesmit santīmiem.
Bērnu balss uz šķīvja – pētījumā atklājies, ka skolēni grib siltu, garšīgu ēdienu un lielas porcijas, taču tas ne vienmēr atbilst pašvaldību ietaupīšanas politikas interesēm un skolu darbinieku centieniem bērnus paēdināt īsā laika posmā, kā arī skolu ēdienkartes plānotājiem, kas seko, lai ēdiena kvalitāte atbilstu veselīga ēdiena standartiem.
Kad dienas laikā nav labi paēsts, mācību stundās un pēcpusdienu nodarbībās ir daudz grūtāk koncentrēties, tieši tāpēc rodas traucējumi mācību darbā un skolēni kļūst skaļi, savus novērojumus stāsta Somu bērnu parlamenta locekle Hanna. Skolēni aptaujā izsaka nožēlu par to, ka negaršīgs vai atdzisis skolas ēdiens lielos apmēros nonāk atkritumu izgāztuvēs, un nākotnē viņi cer uz veiskmīgāku dialogu ar pašvaldībām.
Somu bērnu iecienītākais skolas ēdiens ir makaronu sacepums un spinātu plācenīši ar brūkleņu mērci, tāpat viņi nesmādē veco laiku putru ar ievārījumu vai ķīseli, kas skolu ēdienkartēs taupības nolūkos atgriezusies pēc daudzu gadu pārtraukuma.
maira.
un viņa pēc tam teica: "pieraksti veel, ka visaa pasaulee beerni skolaas eed visvairaak pirmdienaas.
maajaas neklausa vecaakus un neeed veseliigi. un vispār, tas ir miits muusdienaas, ka maajaas eeshana ir veseliiga, taa vairs nav. diezgan shokeejoshi."
..
nesen dzirdēju arī streipa raidījumā, kur visādi sapulcējušies speciālisti sprieda par mūsu skolas bērnu ēdināšanu.
es domāju, šajā lietā vēl daudzi soļi priekšā. .
vislabākais jau būtu, ja sabiedrība, vecāki un visādi altruisti tajā iesaistītos un kārtīgi izdiskutētu..
Somu Bērnu Parlaments uzsācis kampaņu, kas saucas BĒRNU BALSS UZ ŠĶĪVJA. Kampaņas laikā veikta iespaidīga skolēnu aptauja par somu skolu ēdiena kvalitāti, kampaņu turpina diskusijas un mēģinājumi uzlabot ēdināšanas tradīcijas skolās. Skolu brīvpusdienu piedāvāšanā Somijai ir visvecākā pieredze pasaulē.
Somijā brīvpusdienas skolās katru dienu saņem vairāk nekā 900 tūkstoši skolēnu. Aprēķināts, ka viens pamatskolas beidzējs skolas gaitu laikā ir apēdis 1600 porcijas skolas ēdiena.
Skolas brīvpusdienu tradīcija Somijā aizsākusies pirms 60 gadiem, somi paši sevi sauc par brīvpusdienu pionieriem. Jau 19. gadsimta sākumā somu skolas reizi dienā piedāvājušas siltu putru, un skolēniem pašiem uz skolu bija jānes piedeva pie putras – svaigas brūklenes un cukura gabals.
Kamēr citur pasaulē tiek apbrīnota somu izglītības sistēma ar visu brīvo ēdināšanu, Somijas skolās paši skolēni to novērtē aizvien retāk un visjaunākais Somu Bērnu parlamenta pētījums rāda, ka lielākā puse ceturtās līdz devītās klases skolēnu ēšanas starpbrīdī ēd kaut ko citu, – ne skolas ēdienu.
Somu bērnu parlaments darbojas galvenokārt internetā, lēmēji ir 9 līdz 13 gadus veci bērni no visiem Somijas reģioniem. Bērnu parlamenta darbību atbalsta skolēnu vecāku savienība. Parlamenta intereses valstiskā līmenī vajadzības gadījumā pārstāv viens ievēlēts pilngadīgs pilnvarotais.
Skolas brīvpusdienas, tāpat kā citus ar pamatskolu saistītos izdevumus, Somijā sedz pašvaldības. Vienu pusdienu cena ir apmēram divarpus eiro, tātad ap latu un astoņdesmit santīmiem.
Bērnu balss uz šķīvja – pētījumā atklājies, ka skolēni grib siltu, garšīgu ēdienu un lielas porcijas, taču tas ne vienmēr atbilst pašvaldību ietaupīšanas politikas interesēm un skolu darbinieku centieniem bērnus paēdināt īsā laika posmā, kā arī skolu ēdienkartes plānotājiem, kas seko, lai ēdiena kvalitāte atbilstu veselīga ēdiena standartiem.
Kad dienas laikā nav labi paēsts, mācību stundās un pēcpusdienu nodarbībās ir daudz grūtāk koncentrēties, tieši tāpēc rodas traucējumi mācību darbā un skolēni kļūst skaļi, savus novērojumus stāsta Somu bērnu parlamenta locekle Hanna. Skolēni aptaujā izsaka nožēlu par to, ka negaršīgs vai atdzisis skolas ēdiens lielos apmēros nonāk atkritumu izgāztuvēs, un nākotnē viņi cer uz veiskmīgāku dialogu ar pašvaldībām.
Somu bērnu iecienītākais skolas ēdiens ir makaronu sacepums un spinātu plācenīši ar brūkleņu mērci, tāpat viņi nesmādē veco laiku putru ar ievārījumu vai ķīseli, kas skolu ēdienkartēs taupības nolūkos atgriezusies pēc daudzu gadu pārtraukuma.
maira.
un viņa pēc tam teica: "pieraksti veel, ka visaa pasaulee beerni skolaas eed visvairaak pirmdienaas.
maajaas neklausa vecaakus un neeed veseliigi. un vispār, tas ir miits muusdienaas, ka maajaas eeshana ir veseliiga, taa vairs nav. diezgan shokeejoshi."
..
otrdiena, 2010. gada 2. novembris
labs ir!
kā signis vēlējis, es arī piedalos ;)
un man patīk.
1. Nosauciet trīs produktus, kas vienmēr ir jūsu mājās!
vienmēr? hm.. man pat ūdens krānā nav vienmēr. ;) tomēr tēja, kaut kāda nebūt, ir šķiet, vienmēr. griķi. (pat tagad). un lazdu riekstu, mandeļu vai trifeļu eļļa. šīs lietas ir nonstopā un bez pārtraukuma.
/bet ja pieļauj kaut kādas atkāpes un pilnīgi burtiski neieciklējas uz vārdu vienmēr, tad vēl biežie trīs produkti varētu būt - olas, bietes, medus./
2. Jūsu mīļākais restorāns?
es pa restorāniem nestaigāju. :) tiešām. nu, tikpatkā.. pa kaut kādām kafenēm vēl varbūt kādreiz sanāca. bet restorāni..
un tomēr, ir viens. varbūt arī uz doto brīdi varētu saukt to par mīļāko, kaut tā iemesla pēc, ka gribētos tur ēst vēl un vēl. tajā iepriekš jārezervē galdiņš, tas atverās tikai uz vakariņu laiku un tur ir neaprakstāmi garšīgi. laikam tas saucās "mazais princis". un tas atrodas parīzē.
ak..
3. Dzēriens, ko visbiežāk izvēlaties?
izvēlos es visbiežāk vīnu, sarkano, balto, dzirkstošo, viss viens.. ;) bet dzeru visvairāk tēju. no tējām visvairāk melno. daudz arī zaļo.
un vēl es labprāt izvēlos grappu. bet tas galīgi nav bieži. ;)
4. Maltīte, kas visvairāk palikusi prātā?
hohohooo. te nu gan ir kur izvērsties.. ;)
jo maltīte kā ēdiens. un maltīte kā ēdienreize.
un man tik daudzas ēdienreizes ir prātā. un tik daudzi ēdieni ir kā neaizmirstami.
atkārtošos jau kuro reizi, ka nekad neaizmirsīšu vecāsmammas kartupeļu pankūkas. un prātā blakus daudz kam citam vienmēr paliks vecpapa skābo kāpostu zupa. tāpat lonu vecmammas skābputra. mairas taisītais un akadēmijas lekciju laikā leksētais iepuvušo banānu ievārījums. pirmoreiz nogaršotie apskretušā vecrīgas virtuvē vendeļa taisītie cukini ar balsamico (kaut kādu šķidro un lēto). akdies, tāpat man prātā spēcīgi palikušas visas tās neskaitāmās eirotūres-maizīšu-maltītes.
brieža gaļas tartars.. mm..
ja nu ir tomēr jābūt lakoniskai, tad lai būtu paštaisīto suši vakars helsinkos. un molekulārās gastronomijas piedzīvojums barselonā. kā es vairs neatceros to restorāna nosaukum? kaut kas slavens apmēram tas bija. un baigi iespaidīgi. mazi mazītiņi ēdieniņi, jocīgos paskatos, bet viss tik garšīgs, viss tik skaists, vīns tik labs, kompānija tik jauka.. ;)
5. Vissliktākā ēdienreize, kāda jums jebkad bijusi?
es nezinu.
es sliktumus kaut kā neesmu pulējusies paturēt prātā, jo vairāk tādā kontekstā, lai kaut ko vienu tā speciāli visprinātu kā sliktāku par citiem. visādas vilšanās ir bijušas, bet par tām nav vērts.
gan jau ka arī (kā vairumam) bērnībā visvairāk to "vissliktāko" reižu bijis, kad nekas negaršoja un neko nevarēja apēst.
varbūt arī tā ir reize, kad, bērns būdama, laukos pēc melleņu pārēšanās naktī šausmīgi vēmu. taču briesmīgs bija tiaki rezultāts, pati ēdienreize un ēšana bija fantastiska! ;)
6. Ko jūs gatavotu, ja šī ēdienreize būtu jūsu pirmais randiņš?
nu, diezvai pirmajā randiņā es kādu sauktu uz savu virtuvi. ;) ja es būtu pirmajā randiņā aizsaukta pie kāda cita, un gatavot vajadzētu man, tad gatavotu no tā, kas atrodams tājā saucēja virtuvē. ;) principā, vienalga ko. kaut vai ar siļķēm un ķiplokiem, jo, ja cilvēks sakarīgs, tad problēmām nevajadzētu būt, bet ja nesakarīgs, tad tā vispār nav problēma. :D :D
7. Kuram slavenam cilvēkam jūs gribētu pagatavot maltīti?
mairai dobelei.*
8. Pavārgrāmata, kas atstājusi uz jums vislielāko iespaidu?
tīri tā kā iespaidu, tad uz mani to spēcīgi atstāja julia child "mastering the art of french cooking" ;) bet faktiski vairāk pat fakts, ka man tādu uzdāvināja, ne tieši pati grāmata.. tas bija tāds saviļņojošs moments .;)
savādāk - pavargrāmatas nav lieta, kas mani milzīgi iespaidotu. druscīt iedvesmo, pāršķirstot priecē acis, bet lielākoties nabadzītes noput.
starp tām ir viena, kas man kādreiz, pirms gadiem 5, kad to ieguvu, likās skaistākā grāmata pasaulē un milzīgi sajūsmināja - alastair hendy "food and travels. asia." droši vien tāpēc, ka estētiski baudāmā veidā tā apvieno gandrīz visas no manām mīļākajām lietām - ēdienu, ceļošanu, grāmatu, fotogrāfiju..
ak, jā - vēl! šitas uz mani atstājis konkrētu iespaidu - meitenības un pusaudzības gados manai māsai uzdāvināja grāmatu "grāmata, meitenes, jums!" . tā bija kaut kāda labo padomu un pioniera cienīgu piemēru grāmata kārtīgai nākamai padomju sievietei, un starp visām šūšanas, traipu tīrīšanas, putnu barotavu taisīšanas gudrībām, bija arī sadaļa par ēst gatavošanu un ēdienu. tas bija .. wow! :D :D :D
no tās mēs ar māsu vienreiz pat gatavojām visai ģimenei paštaisītas "dāvanas" jaunajā gadā - biezpiena sniegavīrus, kautkādas sviestmaižu peles, un tamlīdzīgi.. :)
spēks!
9. Ko jūs vēlētos ēst pēdējās vakariņās?
pēdējās vakariņās es gribētu ēst ilgi, lēni un daudz. visādu veidu tartarus, visādu veidu garneles, visādu veidu krēmzupas, visādu veidu jūras veltes, visādu veidu taizemeišu ēdienus, visādu veidu suši, visādu veidu kartupeļus, visādu veidu molekulārās gastronomijas sasniegumus, visādu veidu zosu aknas, visādu veidu zivis, visādu veidu basmati rīsus, visādu veidu steikus, visādu veidu augļus, visādu veidu sparģeļus, visādu veidu trifeles (ok, ari konfekšveidīgās), visādu veidu garneles vēlreiz, visādu veidu olu ēdienus.. es gribētu apēst tik daudz, ka nomiršana jau liktos kā vienīgais atvieglojums :D nē,tomēr nē, pēdējās vakariņās (kāpēc tieši vakariņas? varbūt brunchs vai launags) es gribētu, lai ēdiena ir tik daudz, ka nevar nomirt , kamēr viss nav apēsts ( nu, tipa, neiesi prom no galda, kamēr šķīvis nebūs tukšs) un lai kompānija ir tik jautra, ka nomirt var no smiekliem, ne no pārēšanās. jā , tā es vēlētos.
10. Kurš no bērnības ēdieniem visvairāk palicis prātā?
iespējams, ka cīsinš ar krievu sinēpēm un ķieģelīti. mežrozišu sīrups (ārstnieciskais, it kā) un ziedputekšņi burciņā.
par tām kart.pankūkam vairs nerunāsim ;)
11. Visdīvainākais ēdiens, ko jebkad esat ēdis?
man liekas, es neko dīvainu neesmu ēdusi.
jo, to, kas man šķiet dīvains, es nemaz neēdu. un tas, ko esmu apēdusi, vairs nav dīvains. ;)
kaut gan, kaut kas alien veidīgs un ārpus normāla cilvēka saprašanas esošs, manuprāt ir lakrica. to esmu pagaršojusi. ēdusi jau nu gan nē! ;)
12. Veģetārisms – laba doma vai traka ideja?
jebkurš pārspīlējums ir traka ideja.
ja veģetārieši nepārspīlē, tad tā viņiem varētu būt laba doma. bet proatam, ja tā ir doma. arī domāšana līdzi, tam ko dara (un ēd), nevis apmātība.
taču pats veģetārisms vēl, kā saka, dies'arviņu, bet traka ideja, manuprāt, ir lasītā teorija, ka cilvēkiem nu katrā ziņā jābūt veģetāriešiem tā iemesla pēc, ka, ieraugot pļavā jēriņu, vai teliņu (vai nedodies', uz dīvāna savu kaķentiņu) viņam nerodoties instinkts mesties šai radībiņai virsū un to saplosīt..
;) vo, tādu teoriju izplatīšana - tas ir traki!
13. Kas ir labākā/sliktākā lieta latviešu virtuvē?
ja mēs par latviešu virtuvi uzskatām virtuvi, kurā gatavo latvieši, vai arī virtuvi, kura atrodās latvijā, tad bēdīgākā lieta tajā, man šķiet, ir konservatīvisms, bet ne tāpēc, ka daudz konservē, bet vairums ir absolūti inerti, mazelastīgi un šaurgatavojoši. tāpēc, ka virtuvē operē ļoti niecīgā, gadiem pierastā spēles laukumā.
savukārt tie, kuri ir spēruši daudzus soļus ārpus šīs šaurības un uz ēst gatavošanau skatās jau radoši un krietni plašāk, tomēr ir tendēti dzirdēt, redzēt, pieņemt, "balstīties", "paļauties", "atsaukties", "ticēt uz vārda" un "sekot" kaut kādām dažādu (gan apšaubāmu, gan godājamu) ekspertu, dažādu (gan cienījamu, gan pašpasludinātu) autoritāšu viedoklim. izmēģināt jau krietni sarežģītākas un interesantākas, tomēr obligāti kaut kur uzrakstītas un izmērītas, un nosvērtas receptes..
vienvārdsakot, latviešu virtuvē, manuprāt, trūkst veselīga, jautra viegluma.
bet iepriecinošākais latviešu virtuvē ir vēlēšanās labi paēst! ;)
par produktiem šajā konteksta, man šķiet, nav vērts, jo svarīgākais virtuvē ir attieksme. liekas, tāpat kā visur dzīvē.
pag, nē. tomēr - briesmīgi man jebkurā normālā (ne tikai latviešu) virtuvē liekas visi šitie kubiciņi, vegetas, ideas utml.
kā arī, es atvainojos, kečups.
--
būtībā, atbildēs nekā jauna, vai,ne? vien atkārtojums un kopsavilkums visam jau manis iepriekš šajā blogā rakstītajam, tā man šķiet.
;)
* un mēs vēl pasauktu inesi zanderi, un agnesi kalniņu, un bredu pitu. un citus mazāk slavenus draugus, un baigi omulīgi pamieloties.. ;)
un man patīk.
1. Nosauciet trīs produktus, kas vienmēr ir jūsu mājās!
vienmēr? hm.. man pat ūdens krānā nav vienmēr. ;) tomēr tēja, kaut kāda nebūt, ir šķiet, vienmēr. griķi. (pat tagad). un lazdu riekstu, mandeļu vai trifeļu eļļa. šīs lietas ir nonstopā un bez pārtraukuma.
/bet ja pieļauj kaut kādas atkāpes un pilnīgi burtiski neieciklējas uz vārdu vienmēr, tad vēl biežie trīs produkti varētu būt - olas, bietes, medus./
2. Jūsu mīļākais restorāns?
es pa restorāniem nestaigāju. :) tiešām. nu, tikpatkā.. pa kaut kādām kafenēm vēl varbūt kādreiz sanāca. bet restorāni..
un tomēr, ir viens. varbūt arī uz doto brīdi varētu saukt to par mīļāko, kaut tā iemesla pēc, ka gribētos tur ēst vēl un vēl. tajā iepriekš jārezervē galdiņš, tas atverās tikai uz vakariņu laiku un tur ir neaprakstāmi garšīgi. laikam tas saucās "mazais princis". un tas atrodas parīzē.
ak..
3. Dzēriens, ko visbiežāk izvēlaties?
izvēlos es visbiežāk vīnu, sarkano, balto, dzirkstošo, viss viens.. ;) bet dzeru visvairāk tēju. no tējām visvairāk melno. daudz arī zaļo.
un vēl es labprāt izvēlos grappu. bet tas galīgi nav bieži. ;)
4. Maltīte, kas visvairāk palikusi prātā?
hohohooo. te nu gan ir kur izvērsties.. ;)
jo maltīte kā ēdiens. un maltīte kā ēdienreize.
un man tik daudzas ēdienreizes ir prātā. un tik daudzi ēdieni ir kā neaizmirstami.
atkārtošos jau kuro reizi, ka nekad neaizmirsīšu vecāsmammas kartupeļu pankūkas. un prātā blakus daudz kam citam vienmēr paliks vecpapa skābo kāpostu zupa. tāpat lonu vecmammas skābputra. mairas taisītais un akadēmijas lekciju laikā leksētais iepuvušo banānu ievārījums. pirmoreiz nogaršotie apskretušā vecrīgas virtuvē vendeļa taisītie cukini ar balsamico (kaut kādu šķidro un lēto). akdies, tāpat man prātā spēcīgi palikušas visas tās neskaitāmās eirotūres-maizīšu-maltītes.
brieža gaļas tartars.. mm..
ja nu ir tomēr jābūt lakoniskai, tad lai būtu paštaisīto suši vakars helsinkos. un molekulārās gastronomijas piedzīvojums barselonā. kā es vairs neatceros to restorāna nosaukum? kaut kas slavens apmēram tas bija. un baigi iespaidīgi. mazi mazītiņi ēdieniņi, jocīgos paskatos, bet viss tik garšīgs, viss tik skaists, vīns tik labs, kompānija tik jauka.. ;)
5. Vissliktākā ēdienreize, kāda jums jebkad bijusi?
es nezinu.
es sliktumus kaut kā neesmu pulējusies paturēt prātā, jo vairāk tādā kontekstā, lai kaut ko vienu tā speciāli visprinātu kā sliktāku par citiem. visādas vilšanās ir bijušas, bet par tām nav vērts.
gan jau ka arī (kā vairumam) bērnībā visvairāk to "vissliktāko" reižu bijis, kad nekas negaršoja un neko nevarēja apēst.
varbūt arī tā ir reize, kad, bērns būdama, laukos pēc melleņu pārēšanās naktī šausmīgi vēmu. taču briesmīgs bija tiaki rezultāts, pati ēdienreize un ēšana bija fantastiska! ;)
6. Ko jūs gatavotu, ja šī ēdienreize būtu jūsu pirmais randiņš?
nu, diezvai pirmajā randiņā es kādu sauktu uz savu virtuvi. ;) ja es būtu pirmajā randiņā aizsaukta pie kāda cita, un gatavot vajadzētu man, tad gatavotu no tā, kas atrodams tājā saucēja virtuvē. ;) principā, vienalga ko. kaut vai ar siļķēm un ķiplokiem, jo, ja cilvēks sakarīgs, tad problēmām nevajadzētu būt, bet ja nesakarīgs, tad tā vispār nav problēma. :D :D
7. Kuram slavenam cilvēkam jūs gribētu pagatavot maltīti?
mairai dobelei.*
8. Pavārgrāmata, kas atstājusi uz jums vislielāko iespaidu?
tīri tā kā iespaidu, tad uz mani to spēcīgi atstāja julia child "mastering the art of french cooking" ;) bet faktiski vairāk pat fakts, ka man tādu uzdāvināja, ne tieši pati grāmata.. tas bija tāds saviļņojošs moments .;)
savādāk - pavargrāmatas nav lieta, kas mani milzīgi iespaidotu. druscīt iedvesmo, pāršķirstot priecē acis, bet lielākoties nabadzītes noput.
starp tām ir viena, kas man kādreiz, pirms gadiem 5, kad to ieguvu, likās skaistākā grāmata pasaulē un milzīgi sajūsmināja - alastair hendy "food and travels. asia." droši vien tāpēc, ka estētiski baudāmā veidā tā apvieno gandrīz visas no manām mīļākajām lietām - ēdienu, ceļošanu, grāmatu, fotogrāfiju..
ak, jā - vēl! šitas uz mani atstājis konkrētu iespaidu - meitenības un pusaudzības gados manai māsai uzdāvināja grāmatu "grāmata, meitenes, jums!" . tā bija kaut kāda labo padomu un pioniera cienīgu piemēru grāmata kārtīgai nākamai padomju sievietei, un starp visām šūšanas, traipu tīrīšanas, putnu barotavu taisīšanas gudrībām, bija arī sadaļa par ēst gatavošanu un ēdienu. tas bija .. wow! :D :D :D
no tās mēs ar māsu vienreiz pat gatavojām visai ģimenei paštaisītas "dāvanas" jaunajā gadā - biezpiena sniegavīrus, kautkādas sviestmaižu peles, un tamlīdzīgi.. :)
spēks!
9. Ko jūs vēlētos ēst pēdējās vakariņās?
pēdējās vakariņās es gribētu ēst ilgi, lēni un daudz. visādu veidu tartarus, visādu veidu garneles, visādu veidu krēmzupas, visādu veidu jūras veltes, visādu veidu taizemeišu ēdienus, visādu veidu suši, visādu veidu kartupeļus, visādu veidu molekulārās gastronomijas sasniegumus, visādu veidu zosu aknas, visādu veidu zivis, visādu veidu basmati rīsus, visādu veidu steikus, visādu veidu augļus, visādu veidu sparģeļus, visādu veidu trifeles (ok, ari konfekšveidīgās), visādu veidu garneles vēlreiz, visādu veidu olu ēdienus.. es gribētu apēst tik daudz, ka nomiršana jau liktos kā vienīgais atvieglojums :D nē,tomēr nē, pēdējās vakariņās (kāpēc tieši vakariņas? varbūt brunchs vai launags) es gribētu, lai ēdiena ir tik daudz, ka nevar nomirt , kamēr viss nav apēsts ( nu, tipa, neiesi prom no galda, kamēr šķīvis nebūs tukšs) un lai kompānija ir tik jautra, ka nomirt var no smiekliem, ne no pārēšanās. jā , tā es vēlētos.
10. Kurš no bērnības ēdieniem visvairāk palicis prātā?
iespējams, ka cīsinš ar krievu sinēpēm un ķieģelīti. mežrozišu sīrups (ārstnieciskais, it kā) un ziedputekšņi burciņā.
par tām kart.pankūkam vairs nerunāsim ;)
11. Visdīvainākais ēdiens, ko jebkad esat ēdis?
man liekas, es neko dīvainu neesmu ēdusi.
jo, to, kas man šķiet dīvains, es nemaz neēdu. un tas, ko esmu apēdusi, vairs nav dīvains. ;)
kaut gan, kaut kas alien veidīgs un ārpus normāla cilvēka saprašanas esošs, manuprāt ir lakrica. to esmu pagaršojusi. ēdusi jau nu gan nē! ;)
12. Veģetārisms – laba doma vai traka ideja?
jebkurš pārspīlējums ir traka ideja.
ja veģetārieši nepārspīlē, tad tā viņiem varētu būt laba doma. bet proatam, ja tā ir doma. arī domāšana līdzi, tam ko dara (un ēd), nevis apmātība.
taču pats veģetārisms vēl, kā saka, dies'arviņu, bet traka ideja, manuprāt, ir lasītā teorija, ka cilvēkiem nu katrā ziņā jābūt veģetāriešiem tā iemesla pēc, ka, ieraugot pļavā jēriņu, vai teliņu (vai nedodies', uz dīvāna savu kaķentiņu) viņam nerodoties instinkts mesties šai radībiņai virsū un to saplosīt..
;) vo, tādu teoriju izplatīšana - tas ir traki!
13. Kas ir labākā/sliktākā lieta latviešu virtuvē?
ja mēs par latviešu virtuvi uzskatām virtuvi, kurā gatavo latvieši, vai arī virtuvi, kura atrodās latvijā, tad bēdīgākā lieta tajā, man šķiet, ir konservatīvisms, bet ne tāpēc, ka daudz konservē, bet vairums ir absolūti inerti, mazelastīgi un šaurgatavojoši. tāpēc, ka virtuvē operē ļoti niecīgā, gadiem pierastā spēles laukumā.
savukārt tie, kuri ir spēruši daudzus soļus ārpus šīs šaurības un uz ēst gatavošanau skatās jau radoši un krietni plašāk, tomēr ir tendēti dzirdēt, redzēt, pieņemt, "balstīties", "paļauties", "atsaukties", "ticēt uz vārda" un "sekot" kaut kādām dažādu (gan apšaubāmu, gan godājamu) ekspertu, dažādu (gan cienījamu, gan pašpasludinātu) autoritāšu viedoklim. izmēģināt jau krietni sarežģītākas un interesantākas, tomēr obligāti kaut kur uzrakstītas un izmērītas, un nosvērtas receptes..
vienvārdsakot, latviešu virtuvē, manuprāt, trūkst veselīga, jautra viegluma.
bet iepriecinošākais latviešu virtuvē ir vēlēšanās labi paēst! ;)
par produktiem šajā konteksta, man šķiet, nav vērts, jo svarīgākais virtuvē ir attieksme. liekas, tāpat kā visur dzīvē.
pag, nē. tomēr - briesmīgi man jebkurā normālā (ne tikai latviešu) virtuvē liekas visi šitie kubiciņi, vegetas, ideas utml.
kā arī, es atvainojos, kečups.
--
būtībā, atbildēs nekā jauna, vai,ne? vien atkārtojums un kopsavilkums visam jau manis iepriekš šajā blogā rakstītajam, tā man šķiet.
;)
* un mēs vēl pasauktu inesi zanderi, un agnesi kalniņu, un bredu pitu. un citus mazāk slavenus draugus, un baigi omulīgi pamieloties.. ;)
eksperiments ar sārtumu
man vispār biete kā dārzenis liekas tāds kā drusku.. amizants.
man tas arī dikti garšo. gan salātos, gan zupās, o, jā, jo īpaši zupās, aukstās un siltās, sātīgās un atspirdzinošās, biezās un šķidrās, gan .. kā vēl?
nu, gan jau arī pīrāgos, kokteiļos un sacepumos. nav mēģināts, bet vajadzēs. paga, vai maira nestāstīja nesen, ka biešu pīrāgu ar rudzu miltiem izcepusi?.. hm.. laikam. jāpatin atpakaļ skaips.. ;)
kokteiļos kaut kādā ziņā ir garšots - maza šļuka svaigas biešu sulas, kopā ar burkānu, ābolu un ingvera sulām ļoti laba.
pīrāgi un saldējumi - tas vēl man priekšā.
nu jā, un vienmēr, kad vāru bietes un kad tās pēc tam apstrādāju, klusībā pe sevis tā kā ķiķinu, jo vienmēr, tiešām vienmēr, kad man rokās biete, atceros vecmammas stāstīto, ka jaunībā viņas ar māsām ņēmušas biešu pusītes un ar tām pirms ballēm ierīvējušas vaigus. lai sārti.
un bērnībā, smejoties un priecājosties, ļāvos, lai vecmamma joka pēc mani pataisa par īstu skaistuli sārtvaidzi..
bet tas tā.
galvenais, ka es rīt taisīšu mazliet eksperimentālu zupu. mazliet tāpēc, ka nekas sevišķi revolucionārs jau tajā nav un nekas īpaši greizi tur noiet nevar, es jau esmu galvā izfunktierējusi, kā tas garšos. jo vairāk, ka līdzīgs ēdiens mums tapa rudens velšu semināros.
es darīšu tā - bietes novārīšu jau šovakar. (man patīk pašai vārīt, nevis pirkt jau vakuuma maisos sastūķētās gatavās). rīt vispirms izvārīšu oranžās lēcas, drusku, kādu glāzi, ne vairāk. bet riktīgi mīkstas, gandrīz pat, ka izšķīst.
tad sagriezīšu bietes tādos kubikos, nu, ne smalkos, ne milzīgos. sagriezīšu mazliet mazākos kubikos zaļus kartupeļus (nedaudz, kādus 2 - 3) un vienu burkānu. sakapāšu (ne jau dikti smalki) vienu sīpolu. sakapāšu svaigu kinzu.dažas ķiploka daiviņas. un sarīvēšu lielu gabalu ingvera.
tad uzkarsēšu katliņu, taja maķenīt vīnogu kauliņu eļļas, pakāpeniski pievienojot vienu pakaļ otram, apcepšu sīpolus, tad ķiplokus, tad piebēršu mazu drusciņu čili pulvera (jo pākstis vairs netaisos pirkt - zemē nomesta nauda, asuma tāpat nekāda), tad ingveru (ar visu rīvēšanas procesā radušos suliņu), tad kartupeļus, tad burkānu, tad bietes.. visu samaisīšu, ļaujot apcepties, un pievienošu kādu pusotru liķierglāzīti kalamansi etiķa. minūtes 2 vēl maisīšu un tvaicēšu to visu, un tad pielikšu lēcas, pieliešu nedaudz ūdens, tik tā, lai nosedz dārzeņus. pavārīšu, minūtes 15, varbūt mazāk, kamēr kartupeļi mīksti. pašās beigās to kinzu. no uguns nost. tad visu savārīto sablenderēšu. pieliešu kokosriekstu pienu, vēlreiz uzvārīšu un pārbaudīšu, vai nevajag vēl kalamansi etiķi vai varbūt pat sāli.
zupai vajadzētu būt baigi labajai. kad tā būs šķīvī, pa virsu vēl sakapāta kinza un apgrauzdētas sezama sēklas , un varbūt arī līcīšu kazas siers, sadrupināts.
kad seminārā taisījām bez ingvera, ar čili pāksti, ķiršu etiķi, daudz ķiploka, vārītām pupiņām, rozmarīnu un saldo krējumu, bija super izicli laba!! kad vēl tai rozīgajai virai balto sieru pārkaisiijām un baltajam sieram tumši sārto biezo aveņu balsamico pārdekorējām.. mmm..
var maizi piekots klāt un var arī visādus grauzdiņus bērt iekšā šķīvī!
žel, ka tikai rīt taisīšu..
;)
man tas arī dikti garšo. gan salātos, gan zupās, o, jā, jo īpaši zupās, aukstās un siltās, sātīgās un atspirdzinošās, biezās un šķidrās, gan .. kā vēl?
nu, gan jau arī pīrāgos, kokteiļos un sacepumos. nav mēģināts, bet vajadzēs. paga, vai maira nestāstīja nesen, ka biešu pīrāgu ar rudzu miltiem izcepusi?.. hm.. laikam. jāpatin atpakaļ skaips.. ;)
kokteiļos kaut kādā ziņā ir garšots - maza šļuka svaigas biešu sulas, kopā ar burkānu, ābolu un ingvera sulām ļoti laba.
pīrāgi un saldējumi - tas vēl man priekšā.
nu jā, un vienmēr, kad vāru bietes un kad tās pēc tam apstrādāju, klusībā pe sevis tā kā ķiķinu, jo vienmēr, tiešām vienmēr, kad man rokās biete, atceros vecmammas stāstīto, ka jaunībā viņas ar māsām ņēmušas biešu pusītes un ar tām pirms ballēm ierīvējušas vaigus. lai sārti.
un bērnībā, smejoties un priecājosties, ļāvos, lai vecmamma joka pēc mani pataisa par īstu skaistuli sārtvaidzi..
bet tas tā.
galvenais, ka es rīt taisīšu mazliet eksperimentālu zupu. mazliet tāpēc, ka nekas sevišķi revolucionārs jau tajā nav un nekas īpaši greizi tur noiet nevar, es jau esmu galvā izfunktierējusi, kā tas garšos. jo vairāk, ka līdzīgs ēdiens mums tapa rudens velšu semināros.
es darīšu tā - bietes novārīšu jau šovakar. (man patīk pašai vārīt, nevis pirkt jau vakuuma maisos sastūķētās gatavās). rīt vispirms izvārīšu oranžās lēcas, drusku, kādu glāzi, ne vairāk. bet riktīgi mīkstas, gandrīz pat, ka izšķīst.
tad sagriezīšu bietes tādos kubikos, nu, ne smalkos, ne milzīgos. sagriezīšu mazliet mazākos kubikos zaļus kartupeļus (nedaudz, kādus 2 - 3) un vienu burkānu. sakapāšu (ne jau dikti smalki) vienu sīpolu. sakapāšu svaigu kinzu.dažas ķiploka daiviņas. un sarīvēšu lielu gabalu ingvera.
tad uzkarsēšu katliņu, taja maķenīt vīnogu kauliņu eļļas, pakāpeniski pievienojot vienu pakaļ otram, apcepšu sīpolus, tad ķiplokus, tad piebēršu mazu drusciņu čili pulvera (jo pākstis vairs netaisos pirkt - zemē nomesta nauda, asuma tāpat nekāda), tad ingveru (ar visu rīvēšanas procesā radušos suliņu), tad kartupeļus, tad burkānu, tad bietes.. visu samaisīšu, ļaujot apcepties, un pievienošu kādu pusotru liķierglāzīti kalamansi etiķa. minūtes 2 vēl maisīšu un tvaicēšu to visu, un tad pielikšu lēcas, pieliešu nedaudz ūdens, tik tā, lai nosedz dārzeņus. pavārīšu, minūtes 15, varbūt mazāk, kamēr kartupeļi mīksti. pašās beigās to kinzu. no uguns nost. tad visu savārīto sablenderēšu. pieliešu kokosriekstu pienu, vēlreiz uzvārīšu un pārbaudīšu, vai nevajag vēl kalamansi etiķi vai varbūt pat sāli.
zupai vajadzētu būt baigi labajai. kad tā būs šķīvī, pa virsu vēl sakapāta kinza un apgrauzdētas sezama sēklas , un varbūt arī līcīšu kazas siers, sadrupināts.
kad seminārā taisījām bez ingvera, ar čili pāksti, ķiršu etiķi, daudz ķiploka, vārītām pupiņām, rozmarīnu un saldo krējumu, bija super izicli laba!! kad vēl tai rozīgajai virai balto sieru pārkaisiijām un baltajam sieram tumši sārto biezo aveņu balsamico pārdekorējām.. mmm..
var maizi piekots klāt un var arī visādus grauzdiņus bērt iekšā šķīvī!
žel, ka tikai rīt taisīšu..
;)
Abonēt:
Ziņas (Atom)
