un ķirbis pārvēršās .. par karieti

man nekad nav garšojuši ķirbji. 

ne tad, kad vecmamma vārīja savu mīļāko zupu (ķirbju-piena) un mēģināja iepaticināt to arī man. 

ne tad, kad krustmāte deva pašmarinētus ķirbīšus (ar to izteikto krustnagliņu un vēl kautkādu vircotu piedevu garšu (brrr)), kuri visiem citiem bērniem šausmīgi garšoja. 

nekā citādi es ķirbi nepazinu. un man tas negaršoja. līdz brīdim, kad viens labs draugs, sauksim viņu par vendeli, vienreiz ciemos aicinot, teica, ka mielastā būs ķirbju zupa. noskurinājos, un droši vien neslēpu savu, maigi sakot, nepatiku pret šādu ēdienu. 

taču, kā jau pasakās, viss beidzās laimīgi. 

man atvērās acis, mute, garšas kārpiņas un pilnīgi cita ķirbju pasaule - kopā ar pikantajām un asajām garšvielām (labi daudz karija pulvera, čili, melno piparu un ķiploka) un papildināta ar apcepta bekona kraukšķīgajām šķēlītēm, ķirbju sēklām un krietnu šļuku ķirbju sēklu eļļas rotājuma zupa bija vienkārši karaliska!! ko ikvienā pilī varētu servēt smalka porcelāna šķīvjos ar zelta maliņu! (tāpat kā meža būdiņā māla bļodiņā).

kopš tās reizes šad tad uztaisu un gardu muti saēdos šitādu maigi pikantu, viegli sātīgu ķirbju virumu. labi garšo arī, ja uzkaisa mazdrusciņ kreptīga kazas siera vai parmezāna. 

taisījām šo zupu arī vakar seminārā. tā izpelnījās ja ne gluži ovācijas, tad lielas uzslavas gan. 

un ne jau bez iemesla!

P.S. pagaršojiet un jūs redzēsiet: 

ņemiet ķirbja šķēli, palielu, vai arī pat divas vai trīs, ja ēdāju daudz, lieciet uz mutes (ar visu mizu) cepešpannā (vislabak, ja uz cepampapīra) un sutiniet, kamēr ķirbis mīksts.  kāds laiciņš paies, stunda pusotra vismaz. pa to laiku jūs jau būsiet paguvis notīrīt sīpolus, ķiplokus (padaudz), sagriezt tos visus ne parāk smalki, bet nu tā vidēji, arī čili sakapāt. to visu tad liksiet katliņā, kurā ir nedaudz uzkarsētas eļļas (piemeram, vīnogu kauliņu), maisot apcepsiet un pievienosiet karija pulveri, daudz, daudz, bet nu arī pēc savas garšas. tam visam klāt katliņā - izsutināto ķirbja mīkstumu, no mizas nokasītu. un tagad varat sākt blenderēt, pielejot (pakāpeniski) klāt buljonu. ļoti garšīgi ir vistas buljons, bet tie, kas gaļu ne visai, var izmantot maigu dārzeņu buljoniņu, ar vistas, protams, pilnāka garša. blenderējiet, blenderējiet, pievienojiet buljonu, pievienojiet, līdz esat ieguvis sev vēlamo zupas konsistenci (biezumu vai šķidrumu). lejiet šķīvī (ļoti labi izskatīsies baltā!), pārkaisiet ķirbju sēklas, bekonu vai ko nu gribās (arī grauzdiņi ar sīplou garšu te iederēsies uz goda), izpaudiet savu māksliniecisko dabu, ar ķirbju sēklu eļļu izzīmējot savu iedvesmu tam visam pa virsu. un lūk, ēdiet veseli un esiet priecīgi!