pēc sen seniem laikiem

es atkal te,
un tāpēc, ka šodien pēc sensenseniem laikiem pusdienoju lidiņā. un paldiesdievam, ka bija tik negaršīgi. tagad atkal uz ilgu ilgu laiku nosista vēlme tur jelko ēst.
nokļuvu es tur pa darba līniju - šodien uz spices veikalu aizvedām gardumgardas lietas, tādas kā tiramisu liķieris, piemēram, un ķiršu brendijs, un armagnac x.o. utml. .. un pie viena vajadzēja pa fikso remdēt jau no rīta krājušos izsalkumu.
droši vien, jāmāk izvēlēties pareizais. vendža, par piemēru, paņemot klasiku, trāpīja vismaz astotniekā (jo gluži desmitniekā jau nu, manuprāt, tomēr arī ne) - faktiski ar labi saceptiem (tik labi, ka kopā salipušiem) kartupeļu salmiņiem, cūkgaļas cepeti un šķovētiem (štovētiem ?) kāpostiem plus pupiņu zupu un lido speciālo aliņu jau galīgi greizi nošaut latvieša vēders laikam nevar.. ;)
man jau vajadzēja izpildīties un ņemt kaut ko tādu..
1) siera zupa ar sēnēm = pliekana, mazliet iebiezināta piena zupa ar kartupeļiem un 3 šampinjona šķēlītēm - pilnīgi bez garšas, ja nepiebērtu piparus, diezvai izēstu..
2) kartupeļu pankūkas - kaut cik vēl ciešamas, protams, ar vecāsmammas ceptajām salīdzinot izsmiekls, taču visēdamākais no visa, ko paņēmu. vispār skaidrs ir tas, ka rīvēšanas/ kartupeļu sasmalcināšanas veids ir ļoti no svara, kā garšo pašas pankūkas - vai nu tur tā kartupeļu ciete kaut kā ne tā sagrupējas vai vēl kas, bet vismaz manas kārpiņas (tas, kas uz mēles) jūt atšķīrību starp tādām pankūkām, kurām kartupeļi rīvēti kautkādā blenderī/aparātā vai ar roku..
3) visbriesmīgākais, ko neapēdu vairāk par vienu kumosu pēc nosaukuma ļoti skaists - butes fileja ar sieru.. bet kas tas īstenībā bija, nemaz nezinu.. kautkāda kukurūza, sausā omletē, kautkadas dūņas..

vienvārdsakot, dieskasnav, ja ir tā, ka pa ceļam lidiņš, tad pārbaudītas lietas, un ne pa labi, ne pa kreisi.
bet vispār rīt es cepšu siermaizītes.
;)