dramatiski garšīgi

mēs noskatījāmies hokeju. un pēc tam ēdām jēra tartaru.
ja tas, kas arēnā rīga notika svētdien, būtu noticis sestdien, mēs būtu dzēruši arī amaroni. bet tā iztikām ar ripasso. jo puiki uz slidām malači, laikam bija labi paēduši un saldajā grauza ledu, ka prieks ;)

hokejam, jo īpaši dzīvajam, piestāv alus, vismaz lielākā daļa skatītāju tribīnēs to dzēra. taču rolands teica, ka tādu alu (aldara zelta) varot dzert tikai hokejā, kad nekā labāka neesot. negaršīgs, bezgaršīgs pļumpējamais, bet, par laimi, uz laukuma notiekošais aizrauj krietni vairāk nekā plastmasas glāzē esošais, un kauss pie lūpām tiek likts tīri mehāniski, lai pārtraukumā varētu šķendēties, ka nu beidzot ir viena vieta uz pasaules, kur rinda uz vīriešu wc ir 30 x lielāka .. :)

es to alu nemaz nedzēru. labi vien bija, jo pataupījās vieta vēderā manam mīļajam. tartaram. tartariņam, mīļumiņam ;) .. kā man garšo šis ēdiens, tas jau, ziniet, sāk kļūt pat nepieklājīgi, jūsmot tik vienveidīgi..
maigo sudrabjēru vendelis sakapāja jo smalki, klāt, protams, kaperi, sīpoli, pret kuriem, kā par brīnumu neiebildu arī es, olīveļļa.
svaiga baltmaize no rimi ceptuves (starp citu, paratsi labu, patiešām labu maizi gadās nopirkt vien sky vai stockmann, bet tai vakarā arī pulkveža brieža ielas rimijam bagete bija gana izdevusies!)
nu un tā mēs ēdam. uzdzērām vīnu. apspriedām hokeju..

sestdienas vakaram daudz vairāk arī neko nevajag.
;)