tās pretīgās piepes

tā vienu rītu biša saka, kad saruna iegrozās par sēnēm. jo viņam negaršo.
agnese mazliet sašūt. jo viņai ļoti garšo.
;)

es nezinu, ko teikt, jo man gan garšo, gan negaršo.
nu, piemēram. tāpāt kā, domājams, 99,99% (jo vienmēr jau atrodās kāds izlecējs) latvijas iedzīvotāju, tā arī man ļoti jo ļoti garšo ne ar ko nesalīdzināmā, kaut kādā ziņā pat banālā gaileņu mērce. jo īpaši vēl banālākā kombinācijā ar jaunajiem kartupelīšiem.. ;)
bet man ļoti negaršo beku mērce. un bekas kā arī bekveidīgās vispār. ja nu vienīgi baravikas. bet arī tad, ja vēl pavisam jauniņas, tvirtas un stingras, vēlams marinētas. var aīi mērcē. vai zupā, bet tad nu tiešām tikai bez tiem glumekļiem..
es dievinu mazus, smukus, mīlīgus sālsūdenī novārītus podiņus! tie ir mani sēņu karaļi! arī vārītas bērzlapes ēdu labprāt.
patīk pat šampinjoni.
bet ne apšubekas, sviestabekas un pāraugušas baravikas.

trifele..
mmm. tas gan ir atsevišķs sēņu izpratnes līmenis.
par trifelēm man bail pat izteikties, cik ļoti īpašas ar savu garšu un faktūru man tās šķiet.
trifeles nav no šīs planētas. tas ir kaut kas tik pārpasaulīgi garšīgs, tik absolūti pilnīgs, ka varētu domāt, tā garšo mūžība..

jebkurā gadījumā, pret sēnēm man ir savāda cieņa un pat tāda kā bijība. mazliet dīvains dabas veidojums man tās ir likušās vienmēr.
reiz, sensenos laikos, klasesbiedrene izstastīja, ka "vienā raidījumā rādīja, ka ļeņins ir bijis sēne. un sēnes vispār ir ļoti gudras būtnes, tās var transformēties.." utt utmldz..
pēc sviesta vai ķīseļa galvā tas izklausījās jau tad.
bet kaut kas mistisks tajās sēnēs ir, ņi riba, ņi mjasa, ņi ogurec :D

drīz jau vajadzētu sākties.
sēņu laikam.
skatieties, ka kādu ļeņinu mājās nepārnesat!
:)