trešdiena, 2010. gada 30. jūnijs

evolūcija

pirmās bija mazas un smukas, tepat no pierīgas mežiņa.
tad, uzreiz jāņu dienas vakarā dabūju drusku vairāk un vēl ekoloģiskākas - no kuldīgas rajona mežiem.
bet aizvakar pašā vakarā es gatavoju mērci no tuklām, gaļīgām, lielām un mazām brangām super eko, mega bio, extra organic gailenēm, dziļos un tālos aglonas mūžamežos lasītām.

tāda man tā māte ir - kur tiek mežā, tur lasa, lasa un lasa.
sevišķi jau savās dzimtajās sēņu vietās.. ;)
es tikai priecājos, priecājos un prasu vēl.;)

gailenes manā skatījumā pieprasa tradicionāli vienkāršu attieksmi.
visi eksperimenti ar tām, lai cik arī veiksmīgi, allaž, man šķiet, noved tikai pie viena secinājuma -"jā, okej, bija garšīgi,
BET!.. parasto gaileņu merci ar saldo krējumu, jaunajiem kartupelīšiem un mazsālītu gurķi, nepārspēt.."

bet šī pēdējā mērce, kas man bija jāsagatavo gandrīz tā kā uz pasūtījumu, liekas, sanāca visbagātīgākā.

labu ēstgribu!
;)

3 komentāri:

  1. Vispār man sēnes negaršo, bet gaileņu mērce noteikti ir izņēmums!

    AtbildētDzēst
  2. Jā, manuprāt gailenes ir visgaršīgākās sēnes. Un mērcīte ar jaunajiem kartupelīšiem .... mmmm, mēli var norīt :)

    AtbildētDzēst