īsiņš stāstiņš

kaut kas jau droši vien pa šo laiku garšīgs ir palaists garām, bet vasarai piestāv nometnes. un man tas patīk.
no ikdienas un sevis jau neaizbēgsi, kā zināms, tāpēc, kāds garšas semināriņš tika arī jauniešiem.
tātad vakar es vadīju ēst gatavošanas darbnīcu un ierādīju bērniem, ka ēdiens, ko viņi ikdienā patērē visbiežāk, nav vienveidīgs.
mēs gatavojām sviestmaizes, bet tajās nebija ne kripatas no maizīšu tradicionālās klasiskas - ne siera, ne desas.
iemācīju jauniešiem kā uztaisīt zaļumu sviestu (izmantojām dilles un ķiploku), un uz rupjās rudzu maizes visiem labi garšoja. īpaši tad, ja pa virsu uzlikām mazos gabaliņos sagrieztu tomātu (noblanšētu. starp citu, iemācīju viņiem, kā blanšēt!) , kas sajaukts ar karoti skābā krējuma un sauju svaigu diļļu.
tad vēl taisījām rudzu rikas dubultās, pildītas ar tunča, svaigu gurķu un saulespuķu sēkliņu maisījumu.
un saldajā - zemeņmaizes! svaigas ogas sastampātas ar cukuru un sajauktas ar biezpienu!
viss acīmredzot sanāca forši, jo paši noēda līdz pēdējai kripatai!

pagaidām ziņojumu no pļavas beidzu!
;)