JĀ!

tas notika sestdien. kad manas garsu kārpiņas jautāja: "vai tu vineta, esi ar mieru ņemt uz sava šķīvja šos burvīgos laša gabaliņus? vai tu solies baudpilnā priekā notiesāt visas 5 šķīvi ieliktās tīģergarneles? vai tu lolosi un slavēsi maigo, balto uz mēles kūstošo zivs filejiņu? vai domāsi līdz kapa malai par kartupeļu salātiem, kuri apņemās tevi pabarot šodien un neļaut noreibt no šampanieša plūdiem? vai tu priekos un bēdās piekodīsi klāt plāno un kraukšīgo maizes gabaliņu? vai tu, vineta, solies apēst visu marcipānā ietīto mīksti sulīgo tortes gabalu?"
un es kvēli un kaislīgi atbildēju ar "jā"..

tāpāt kā pie altāra to pirms brīža dieva, mācītāja un liecinieku priekšā bija darījušī žanete un kristaps.
kāzu mielast bija ļoti jauks.
tā dēļ vien ir vērts precēties.
patiesi, es jums saku..

;)