kopenhāgenā esot pasaulē vienīgais ēdienu teātris..
uz kādu izrādi tajā man ļoti gribētos nokļūt.
lūk, ko saka gundega skudriņa:
"..ēdienu laboratorija - meistarklase madeleines, kur nedēļas nogalēs neuzkrītošās garāžas telpās notiek ēdienu teātris. lai nekļūtu garlaicīgi, tā repertuārs mainās četras reizes gadā un tas tiešām ir kaut kas vēl nebijis. par ēdienu teātri vietējie pārsvarā ir dzirdējuši, bet paši savām acīm nav redzējuši..
..3,5 stundu garumā baudīt vismaz 10 ēdienus, tostarp arī alu un cīsiņu, kas tika gatavoti viesu acu priekšā. ēdienu teātrī noris tematiskas video projekcijas mūzikas pavadībā. emocionāls ceļojums, kurā absolūti perfekti tiek pārdomāta katra darbība, mirklis, muzikālā takts un pat kumoss."
ja ir kāda lieka biļetīte, lūdzu - te es esmu!
;)
ceturtdiena, 2009. gada 26. novembris
trešdiena, 2009. gada 25. novembris
dienas kripatas
* tētis atveda auksto gaļu. antra, izrādās, brīvdienās esot veselu cūku laukos nopirkusi. mamma jau vakar teica, ka ņemoties ar cūkas galvu, septiņas stundas ap aukstās gaļas katliem. es tad nu ar' tiku pie bļodiņas. mammai labi sanākusi.
* devu mārtiņam uzgrauzt ingvera saknes gabaliņu. viebās, bet prasīja vēl. pati dzēru ingvera tēju un ošņāju ķiplokus. tas viss, protams, profilaksei. un man arī garšo. tā tēja.
* marika teica, ka viņas draudzene esot nopirkusi kaut kur balsamico, kas ne pēc kā negaršo un neesot pat salīdzināms ar maletti, ka hesburgerā arī esot dabūjams tas garšīgais krēmīgais pufīgais saldējums un ka alfā esot kautkāds jauns veikals, kurā garšvielas varot nopirkt. būs jāapskatās.
* mani sasmīdināja kāda sieviete - atnāca un jautā, vai ķirbju eļļa ir? ir! vai, nu, paldies dievam, citādi es jau trīs dienas neesmu ēdusi!! :)
* agnese saka, ka ir iemīlējusies tvaicējamā katlā. domāju gan. man arī tādu gribās/vajag! mans mūža sapnis.
* apēdu pirmo šīs sezonas mandarīnu. sulīgs.
* uzzināju, ka jaunākais valentīnas grandānes veikums esot manuskripts klausāmgrāmatai (!!) ievads vīna kultūras vēsturē. gatavā formātā tas būšot sastopams jau decembra sākumā. gribētos.
* izvārīju miežu putru buljonā. riktīgi labi.
* no saldētavas veļās ārā buljoni un citi sasaldēti labumi un krīt tieši virsū. ;)
* neesmu vēl ar iepriekšējo tikusi galā, bet nopirku jauno gastronom. ar smuku pildīto tītaru uz vāka. tur viskautkas feins vēl ir iekšā. man patīk gastronom.
* sakārojās kaut ko saldenu, svaigu un kraukšķīgu. paņēmu pusi banāna, saspaidīju to bļodiņā ar piestu, piedrupināju klāt dažus valriekstus un samaisīju ar svaigām (atsadētām) mellenēm. man bija garšīgi.
pa kripatai vien ļoti jauka diena.
;)
* devu mārtiņam uzgrauzt ingvera saknes gabaliņu. viebās, bet prasīja vēl. pati dzēru ingvera tēju un ošņāju ķiplokus. tas viss, protams, profilaksei. un man arī garšo. tā tēja.
* marika teica, ka viņas draudzene esot nopirkusi kaut kur balsamico, kas ne pēc kā negaršo un neesot pat salīdzināms ar maletti, ka hesburgerā arī esot dabūjams tas garšīgais krēmīgais pufīgais saldējums un ka alfā esot kautkāds jauns veikals, kurā garšvielas varot nopirkt. būs jāapskatās.
* mani sasmīdināja kāda sieviete - atnāca un jautā, vai ķirbju eļļa ir? ir! vai, nu, paldies dievam, citādi es jau trīs dienas neesmu ēdusi!! :)
* agnese saka, ka ir iemīlējusies tvaicējamā katlā. domāju gan. man arī tādu gribās/vajag! mans mūža sapnis.
* apēdu pirmo šīs sezonas mandarīnu. sulīgs.
* uzzināju, ka jaunākais valentīnas grandānes veikums esot manuskripts klausāmgrāmatai (!!) ievads vīna kultūras vēsturē. gatavā formātā tas būšot sastopams jau decembra sākumā. gribētos.
* izvārīju miežu putru buljonā. riktīgi labi.
* no saldētavas veļās ārā buljoni un citi sasaldēti labumi un krīt tieši virsū. ;)
* neesmu vēl ar iepriekšējo tikusi galā, bet nopirku jauno gastronom. ar smuku pildīto tītaru uz vāka. tur viskautkas feins vēl ir iekšā. man patīk gastronom.
* sakārojās kaut ko saldenu, svaigu un kraukšķīgu. paņēmu pusi banāna, saspaidīju to bļodiņā ar piestu, piedrupināju klāt dažus valriekstus un samaisīju ar svaigām (atsadētām) mellenēm. man bija garšīgi.
pa kripatai vien ļoti jauka diena.
;)
otrdiena, 2009. gada 24. novembris
nēģus pa 5 ls/kg vajag?
nē.
nevajag.
pat par velti viņus neņemtu.
pat, ja badā mirtu, neņemtu (ok, šis varbūt ir maķenīt pārspīlēts. badā jau pat dubļus var ēst.. :D ).
tā es attapos pie vēl viena "negaršo"..
nēģi man negaršo. nē, pat ne negaršo. nēģiem ir ļoti negaršīga garša, un rakstot šo, es sapratu, ka vārds "garša" manā izpratnē vispār uz nēģiem (uz kautkādiem apaļmušiem, kas viltīgi pretendē uz zivju statusu) nav attiecināms.
nēģi vienkārši ir tādi, kas pat neietilpst manā garšo/negaršo kategorijā.
dažreiz es šajā nēģu nerespektēšanā sajūtos ļoti vientuļi, jo visi apkārtējie jūsmo par tiem. ķer, grābj, pērk, pasūta, ved ciemkukuļos, ēd, rij, laizās un slavē.
fu.
jau nēģu faktura vien, jau tā aizdomīgā viņu konsistence neko labu par viņiem neliecina. ja tomēr mēģinam notvert šī elementa, ok, sauksim to par garšu, tad traukūdenī izmērcēta dzēšlapa garšo labāk..
piedodiet. piedodiet.piedodiet..
man, protams, bija interesanti, kad vasarā ar bērniem nometnē bijām eckursijā uz salcgrīvas nēģu tačiem. tas nēģu ķeršanas process un tradīcijas tiešam ir aizraujoši, bet.
ne vairāk.
vēlreiz piedodiet, man visi nēģi un visi viņu baudītāji.
;)
nevajag.
pat par velti viņus neņemtu.
pat, ja badā mirtu, neņemtu (ok, šis varbūt ir maķenīt pārspīlēts. badā jau pat dubļus var ēst.. :D ).
tā es attapos pie vēl viena "negaršo"..
nēģi man negaršo. nē, pat ne negaršo. nēģiem ir ļoti negaršīga garša, un rakstot šo, es sapratu, ka vārds "garša" manā izpratnē vispār uz nēģiem (uz kautkādiem apaļmušiem, kas viltīgi pretendē uz zivju statusu) nav attiecināms.
nēģi vienkārši ir tādi, kas pat neietilpst manā garšo/negaršo kategorijā.
dažreiz es šajā nēģu nerespektēšanā sajūtos ļoti vientuļi, jo visi apkārtējie jūsmo par tiem. ķer, grābj, pērk, pasūta, ved ciemkukuļos, ēd, rij, laizās un slavē.
fu.
jau nēģu faktura vien, jau tā aizdomīgā viņu konsistence neko labu par viņiem neliecina. ja tomēr mēģinam notvert šī elementa, ok, sauksim to par garšu, tad traukūdenī izmērcēta dzēšlapa garšo labāk..
piedodiet. piedodiet.piedodiet..
man, protams, bija interesanti, kad vasarā ar bērniem nometnē bijām eckursijā uz salcgrīvas nēģu tačiem. tas nēģu ķeršanas process un tradīcijas tiešam ir aizraujoši, bet.
ne vairāk.
vēlreiz piedodiet, man visi nēģi un visi viņu baudītāji.
;)
pirmdiena, 2009. gada 23. novembris
nu labi,
aizgāju pēc kakao. ar putukrējumu.
un pēc daima.
un kaut kā jau to saldo rītdienu (t.i. labos laikus) sagaidīšu.
našķi nomierina. vismaz kāds labums no tiem.
;)
p.s. kakao, starpcitu, vajagot dzert! viena kundze man teica,ka tur ir daudz antioksidantu.
bet ja par kakao runājam, tad kādēļ gan tik daudzās cafe & co , kur dzērienkartē rakstīts "kakao", tā vietā tiek piedāvats šķīštošā šokolādveidīgā pulvera dzēriens? respektīvi, kāpēc visi šitie neskviki tiek dēvēti par kakao?.
man tā nepatīk..
ar īstu, karstā pienā pagatavotu kakao nav salī∂zināms nekas..
un pēc daima.
un kaut kā jau to saldo rītdienu (t.i. labos laikus) sagaidīšu.
našķi nomierina. vismaz kāds labums no tiem.
;)
p.s. kakao, starpcitu, vajagot dzert! viena kundze man teica,ka tur ir daudz antioksidantu.
bet ja par kakao runājam, tad kādēļ gan tik daudzās cafe & co , kur dzērienkartē rakstīts "kakao", tā vietā tiek piedāvats šķīštošā šokolādveidīgā pulvera dzēriens? respektīvi, kāpēc visi šitie neskviki tiek dēvēti par kakao?.
man tā nepatīk..
ar īstu, karstā pienā pagatavotu kakao nav salī∂zināms nekas..
dzejas mīļotājiem
lieku šķīvī salātlapu,
to ar eļļu apsmidzinu.
bet lai nesanāk par knapu,
kazas sieru piedrupinu.
tālāk - ņemu nazi asu,
sīpolus uz pusēm šņāpju.
izsmidzinu etiķrasu,
nebūs vairs ne bads, ne slāpju!
galdā likšu arī cāli,
vīnogas un kartupeļus.
vaigi nebūtu lai bāli
kausiem biešu zupu smeļu.
mielasts tikai tagad sāksies -
putkrējums un lašu astes!
paredzu, ka tūlīt nāksies
atstiept arī ikru kastes.
jēra cisku pataupīšu
labāk šaušu krāsnī līni.
virces krietni pārkaisīšu,
krājumā ir baltie vīni.
siermaizītes, kā jau likums
tonna sacepta ar prieku.
tas jau labākais mans tikums-
viss, ko gribat - galdā lieku!
/v.ā./
;))))
to ar eļļu apsmidzinu.
bet lai nesanāk par knapu,
kazas sieru piedrupinu.
tālāk - ņemu nazi asu,
sīpolus uz pusēm šņāpju.
izsmidzinu etiķrasu,
nebūs vairs ne bads, ne slāpju!
galdā likšu arī cāli,
vīnogas un kartupeļus.
vaigi nebūtu lai bāli
kausiem biešu zupu smeļu.
mielasts tikai tagad sāksies -
putkrējums un lašu astes!
paredzu, ka tūlīt nāksies
atstiept arī ikru kastes.
jēra cisku pataupīšu
labāk šaušu krāsnī līni.
virces krietni pārkaisīšu,
krājumā ir baltie vīni.
siermaizītes, kā jau likums
tonna sacepta ar prieku.
tas jau labākais mans tikums-
viss, ko gribat - galdā lieku!
/v.ā./
;))))
vēl viena brokastu reize
tā tas tajā dzīvē notiek.. kā saka, nespļauj akā, kāpostos vai kur tur vēl..
tiko nopulgoju maizītes un pasludinu, ka "man tādas nav vajadzīgas", tā notiek lūk, kas:
šorīt brokastā - saldskābmaize ar sēklām,
uz tās - aiviekstes biezpiens ar tajā iepluinītām biešu un salātu lapām, apmaisīts ar bazilika eļļu (garšai un aromātam), druscīt omega maisījumu (veselībai un labumu uzņemšanai) un dažiem pilieniem naktssveču eļļas (sievišķīgajai labsajūtai).
biezpienam pa virsu - tvaicēta heka krikumiņi.
dzēriens tam klāt bija tāds - krūzē ieliku 3 plānas šķēlītes ingvera saknes, pielēju kādus ~ ml 50 vecpapa izspiestās ābolu (sīpoliņu, tāpēc salda, jo salda!!) sulas un pāri tam visam karsts ūdens.
brokasts pa pirmo zorti!
p.s. vispār pēdējā laikā esmu sākusi patērēt daudz ingvera. dzeru to kopā ar dzērvenēm un medu, ar laimu un medu, ar pliku kartsu ūdeni, ar sulām ..
ceru, ka tas man (un visai pasaulei) darīs labu!
;)
tiko nopulgoju maizītes un pasludinu, ka "man tādas nav vajadzīgas", tā notiek lūk, kas:
šorīt brokastā - saldskābmaize ar sēklām,
uz tās - aiviekstes biezpiens ar tajā iepluinītām biešu un salātu lapām, apmaisīts ar bazilika eļļu (garšai un aromātam), druscīt omega maisījumu (veselībai un labumu uzņemšanai) un dažiem pilieniem naktssveču eļļas (sievišķīgajai labsajūtai).
biezpienam pa virsu - tvaicēta heka krikumiņi.
dzēriens tam klāt bija tāds - krūzē ieliku 3 plānas šķēlītes ingvera saknes, pielēju kādus ~ ml 50 vecpapa izspiestās ābolu (sīpoliņu, tāpēc salda, jo salda!!) sulas un pāri tam visam karsts ūdens.
brokasts pa pirmo zorti!
p.s. vispār pēdējā laikā esmu sākusi patērēt daudz ingvera. dzeru to kopā ar dzērvenēm un medu, ar laimu un medu, ar pliku kartsu ūdeni, ar sulām ..
ceru, ka tas man (un visai pasaulei) darīs labu!
;)
sestdiena, 2009. gada 21. novembris
vistas arrived!
un ar viņām arī viens kauts divgadīgs gailis. viena vista pārcilvēciskā, mistiskā un racionāli neizskaidrojamā veidā ir iespiesta jau tā pārpildītajā saldētavā, otra vista ir nodota gādīgās, labu un veselīgu garšu novērtēt protošās rokās, un gaili es vakar ņēmu priekšā. tas ir, liku katlā.
vispirms, sekojot k.v. padomam, veicu brine procedūru - vienkāršiem vārdiem runājot, pamērcēju kādu laiciņu garšvielu sālsūdenī.
un tad vārīju. vārīju un vārīju.. vārīju un vārīju.. bet. nemazam tik ilgi ari nebija, kadas 3 stundas.
kopā ar pastinaku, burkāniem, seleriju sakni, puraviem, sīpoliem, ķiplokiem un pašsasietu buljona garšaugu buntīti.
šajā reizē iztaisīju vēl tādu kā mazu eksperimentiņu - piemetu klāt knibucīti ingvera saknes. lai tāds drusku spaisīgāks tas buljons.
un sanāca tik feinā, piesātinātā krāsā un garšā!
tagad ir ielikts ledusskapī, lai pa virsu sasalst taukumu kārta (un kā jau īstam lauciniekam, dzeltenu tauku šitam gailēnam daudz), kuru vakarā noņemšu (izmetīšu, jo man trekns nepatīk).
lai būtu svaigs pētersils un selerijs, un pastinaciņš, un puraviņš, ko vārīt kopā ar gaili, aizgāju līdz slow food zemnieku tirdziņam, kurš piektdienās ir arī pie skaja. tur man neviļus paslīdēja roka un es jēra aknas nopirku..
kamēr vārījās gailis ar garšaugiem un saknēm, gatavoju akniņas - sagriezu gabaliņos, viegli izklapēju, apbēru ar pipariem, liku stikla traukā un pārlēju ar upeņu etiķi. paurēju kādu pusstundu ledusskapī, ņēmu ārā, apcepu un pārlēju ar mazliet ūdeni, mazliet saldo krējumu, pieliku sagrieztus sīpolus un sutināju.
iznāca tiešām tīri tā nekas :)
lai dzīvo mājlopi!
:D
vispirms, sekojot k.v. padomam, veicu brine procedūru - vienkāršiem vārdiem runājot, pamērcēju kādu laiciņu garšvielu sālsūdenī.
un tad vārīju. vārīju un vārīju.. vārīju un vārīju.. bet. nemazam tik ilgi ari nebija, kadas 3 stundas.
kopā ar pastinaku, burkāniem, seleriju sakni, puraviem, sīpoliem, ķiplokiem un pašsasietu buljona garšaugu buntīti.
šajā reizē iztaisīju vēl tādu kā mazu eksperimentiņu - piemetu klāt knibucīti ingvera saknes. lai tāds drusku spaisīgāks tas buljons.
un sanāca tik feinā, piesātinātā krāsā un garšā!
tagad ir ielikts ledusskapī, lai pa virsu sasalst taukumu kārta (un kā jau īstam lauciniekam, dzeltenu tauku šitam gailēnam daudz), kuru vakarā noņemšu (izmetīšu, jo man trekns nepatīk).
lai būtu svaigs pētersils un selerijs, un pastinaciņš, un puraviņš, ko vārīt kopā ar gaili, aizgāju līdz slow food zemnieku tirdziņam, kurš piektdienās ir arī pie skaja. tur man neviļus paslīdēja roka un es jēra aknas nopirku..
kamēr vārījās gailis ar garšaugiem un saknēm, gatavoju akniņas - sagriezu gabaliņos, viegli izklapēju, apbēru ar pipariem, liku stikla traukā un pārlēju ar upeņu etiķi. paurēju kādu pusstundu ledusskapī, ņēmu ārā, apcepu un pārlēju ar mazliet ūdeni, mazliet saldo krējumu, pieliku sagrieztus sīpolus un sutināju.
iznāca tiešām tīri tā nekas :)
lai dzīvo mājlopi!
:D
trešdiena, 2009. gada 18. novembris
noklausītas sarunas
skanis manu vecpapu sauca par spicausi. (jo viņam likās, ka vecpaps aiz durvīm vislaik kautko noklausās ;) )
laikam to spicausību būšu šūpulī līdzi saņēmusi ;D
es pat negribot vislaik dzirdu visādas svešu cilvēku sarunas. trolejbusos, kafejnīcās, pieturās, veikalos, uz ielām..
un reizēm gadās ko tik savādu dzirdēt..
nu piemēram<
nr.1
wok restorānā, pie blakus galdiņa puisis meietnei saka:
- nu kā? neesi garšojuis? nu, esi ēdusi krabju nūjiņas? nu vot, garneles ir tieši tas pats, kas krabju nūjiņa!
tālāk es neklausījos.
nr.2.
trolejbusā:
- es vakar biju pie viņas ciemos, viņa man bija sataisījusi suši. nu tur visādus, tādus zemniku tipa, ar cīsiņiem un ..
tālāk es atkal neklausījos..
šitādu zaimošanu ;)
labi, klausīšos vēl. varbūt gadīsies ko gardu dzirdēt.
;)
laikam to spicausību būšu šūpulī līdzi saņēmusi ;D
es pat negribot vislaik dzirdu visādas svešu cilvēku sarunas. trolejbusos, kafejnīcās, pieturās, veikalos, uz ielām..
un reizēm gadās ko tik savādu dzirdēt..
nu piemēram<
nr.1
wok restorānā, pie blakus galdiņa puisis meietnei saka:
- nu kā? neesi garšojuis? nu, esi ēdusi krabju nūjiņas? nu vot, garneles ir tieši tas pats, kas krabju nūjiņa!
tālāk es neklausījos.
nr.2.
trolejbusā:
- es vakar biju pie viņas ciemos, viņa man bija sataisījusi suši. nu tur visādus, tādus zemniku tipa, ar cīsiņiem un ..
tālāk es atkal neklausījos..
šitādu zaimošanu ;)
labi, klausīšos vēl. varbūt gadīsies ko gardu dzirdēt.
;)
nu mirdams var ēst..
filmās rāda un stāstos stāsta, un blogos raksta mūzikas listes, kuras gribētu dzirdēt (?) atskaņotas savās bērēs. ja nerāda, nestāsta vai neraskta, tad domājis par to ir, es pieļauju, katrs otrais, arī es, protams. par mūziku jāpadomā nopietni, jo tā bēru ceremonija nav gara, gribēto dziesmu saraksts man toties ļoti garš, tāpēc jāveic rūpīga atlase..
nu nav jau tā, ka tūlīt kapā taisos, taču.
es esmu sastādījusi sava bēru mielasta menu.
man gribētos, lai bēru viesi ne vien pieminētu tur mani ar labu vai klusētu, bet arī reāli izbaudītu.
tādēļ -
- garneļu krēmzupa (kādreiz vienu no pasaulē gardākajām varēja baudīt vecajā veco laiku pulkvedī. tādu es gribētu. lūdzu, bēru organizators lai sameklē 1996 - 2001 tur stardājošo pavaru un pajautā vismaz recepti, ja ne pašu zupu)
- otra zupas izvēle - vistas- garneļu kokspiena zupa thai gaumē. jautāt lindiņai.
- dodu vēl trešo iespēju - pikantā ķirbju zupa ar kariju. atbildīgais - vendelis.
- uzkodās gan laša, gan jaunbrieža, gan jēra tartars, ar kaperiem, svaigu baltmaizi un obligāti ar olīveļļu madonia no sicīlijas. rukolu noteikti klāt. nu un visu kā pienākas.
- kartupeļu pankūkas ar gaileņu mērci un parmezana sieru
- lai būtu arī rosoliņš. ne jau visiem tie tartari..
- pildītas olas. antra mācēs uztaisīt manā gaumē.
- ar trifeļu eļļu slacītas grūbu bumbiņas. uz salātu lapām. nu te nu man pašai tā kā no kapa būtu jāceļās, lai to pagatavotu..
- salāti "agnese 2".
- grilētas tīģergarneles. daudz. katarm tik cik var apēst.
- mēle! obligāti mēle.
- siltie vistas salāti.
- melone ar jamon
- siltajā - cēla zivs ar sparģēļiem, ar jaunajiem kartupelīšiem.
- teļa fileja ar mīcītiem kartupeļiem,kur ir anšovi un rukola, un baltvīns, un kalamansi etiķis, un gr. valriekstu eļla..
- desertā - daudz svaigu ķiršu. daudz velgas tantes vēja kūku. bez cielaviņas jau ar noteikti neiztiks. kautkas ar vaniļu,kautkas ar kokosriekstiem. aaa, jā, obligāti krēmšnītes!! un dažus eklērus. melleņu klimpas. lai jau drusku no bēdām visiem melni zobi paliek :D un zemeņu zupa. un lai maira atved tās sojas vaniļas mērcītes. .
dzersim mēs amaroni, grappu. vaniļas šņabi, fernandez brandy, nu, vispār viskautko.
kautkas varbūt būs jāmaina, bet vēl jau laika daudz.
cerams ;)
bet par mūziku runājot, tad skaidrs, ka kā pēdējā uz repīt būs šī dziesma
;)
nu nav jau tā, ka tūlīt kapā taisos, taču.
es esmu sastādījusi sava bēru mielasta menu.
man gribētos, lai bēru viesi ne vien pieminētu tur mani ar labu vai klusētu, bet arī reāli izbaudītu.
tādēļ -
- garneļu krēmzupa (kādreiz vienu no pasaulē gardākajām varēja baudīt vecajā veco laiku pulkvedī. tādu es gribētu. lūdzu, bēru organizators lai sameklē 1996 - 2001 tur stardājošo pavaru un pajautā vismaz recepti, ja ne pašu zupu)
- otra zupas izvēle - vistas- garneļu kokspiena zupa thai gaumē. jautāt lindiņai.
- dodu vēl trešo iespēju - pikantā ķirbju zupa ar kariju. atbildīgais - vendelis.
- uzkodās gan laša, gan jaunbrieža, gan jēra tartars, ar kaperiem, svaigu baltmaizi un obligāti ar olīveļļu madonia no sicīlijas. rukolu noteikti klāt. nu un visu kā pienākas.
- kartupeļu pankūkas ar gaileņu mērci un parmezana sieru
- lai būtu arī rosoliņš. ne jau visiem tie tartari..
- pildītas olas. antra mācēs uztaisīt manā gaumē.
- ar trifeļu eļļu slacītas grūbu bumbiņas. uz salātu lapām. nu te nu man pašai tā kā no kapa būtu jāceļās, lai to pagatavotu..
- salāti "agnese 2".
- grilētas tīģergarneles. daudz. katarm tik cik var apēst.
- mēle! obligāti mēle.
- siltie vistas salāti.
- melone ar jamon
- siltajā - cēla zivs ar sparģēļiem, ar jaunajiem kartupelīšiem.
- teļa fileja ar mīcītiem kartupeļiem,kur ir anšovi un rukola, un baltvīns, un kalamansi etiķis, un gr. valriekstu eļla..
- desertā - daudz svaigu ķiršu. daudz velgas tantes vēja kūku. bez cielaviņas jau ar noteikti neiztiks. kautkas ar vaniļu,kautkas ar kokosriekstiem. aaa, jā, obligāti krēmšnītes!! un dažus eklērus. melleņu klimpas. lai jau drusku no bēdām visiem melni zobi paliek :D un zemeņu zupa. un lai maira atved tās sojas vaniļas mērcītes. .
dzersim mēs amaroni, grappu. vaniļas šņabi, fernandez brandy, nu, vispār viskautko.
kautkas varbūt būs jāmaina, bet vēl jau laika daudz.
cerams ;)
bet par mūziku runājot, tad skaidrs, ka kā pēdējā uz repīt būs šī dziesma
;)
teikumi, prātā aizķērušies, filmai "zeme, mūsu mājas" fonā skanot
"kā gan var iekarot pasauli ar tukšu vēderu.
lauksaimniecība bija mūsu pirmā revolūcija.
izgaisa atmiņas par tūkstošiem gadus ilgo cīņu par ēdienu. .
mēs esam tādi paši kā ikviena suga uz mūsu zemes. mūsu galvenās ikdienas rūpes ir pabarot sevi.."
cik vienkārši..
lauksaimniecība bija mūsu pirmā revolūcija.
izgaisa atmiņas par tūkstošiem gadus ilgo cīņu par ēdienu. .
mēs esam tādi paši kā ikviena suga uz mūsu zemes. mūsu galvenās ikdienas rūpes ir pabarot sevi.."
cik vienkārši..
pirms nedēļas
mēs atkal bijām sporta klubā energie un nācām klajā ar itāļu uzkodām latviešu gaumē.
izdevās, manuprāt, labi. bija arī pa glzei vīna, un vīns, tāpat kā uzkodas (kartupeļu plāceņi ar kazas sieru un maletti balsamico, pikantā zivs ar tomātu bazilika salsu, spināti ar sēņu un trifeļu eļļas aizdaru, mascarpones-biezpiena deserts ar zemeņu liķieri un vīģu etiķī sutinātiem ābolu kubiciņiem) cilvēkiem arī patika.
mani tik ļoti baro tā vārdos neaprakstāmā semināristu atsaucība un atvērtība, ka esmu ar mieru atkal un atkal rīvet kartupeļus un apdedzināt pirkstu, plāceņus cepot, un esmu gatava atkal un atkal liet asaras, sīpolus griežot, un atkal un atkal kapāt un smalcināt, mizot un lobīt..
es jau no galvas (galvenajās līnijās), škiet, zinu kaspara stāstāmā pamatdomu, taču katrreiz klausos tajā visā kā tādā atgādinošā mantrā - man īpaši patīk tā jaukā mudināšana uz garšu sazīmēšanas un aiz rokas notveršanas treniņu:
ikreizi, kad ko ēdat vai dzerat, dažus mirkļus veltiet tam, lai apstādinātu apziņā garšu kārpiņu notverto niansi. jums nav obligāti jānosauc tas vārdā - sāļš vai salds, skābs vai piparots, vaniļa vai petroleja, augļi vai kafija.. svarīgākais - piefiksēt to garšas sajūtu, sajust garšu saspēli ēdienā, mazliet prātā izanalizēt sagaršoto kaut vai sajūtu līmenī. un kaspars saka, tāpat kā es domāju - tāda garšu izjušana, saprašana, uztveršana ļoti palīdzēs reizēs, kad gatavotajam ēdienam itkā kaut kā trūkst, nu kaut kas vēl tā kā prasās..
paratsi, neesot gana jūtīgi garšu uztaustīšanā, mēs nospriežam, ka jāpiešauj sāls vai vegeta..
bet, jo vairāk mēs izgaršojam (ar apzinātu attieksmi pret ēdienu un tā garšu), jo vieglāk ar katru reizi improvizēt un padarīt ēdienu neatkārtojami baudāmu tieši katram pa savai gaumei!
lūk, jums uzdevums visām nākamajām ēdienreizēm!
;)
p.s. starp citu, energie laipnās meitenes mums uzdāvināja preparātus veselīga pašmāju jogurta pagatavošanai.
bet vai tad es varu atrast brīdi, ko atlicināt, lai to izmēģinātu?..
jāsaņēmās, vineta.
un piens jānoperk..
izdevās, manuprāt, labi. bija arī pa glzei vīna, un vīns, tāpat kā uzkodas (kartupeļu plāceņi ar kazas sieru un maletti balsamico, pikantā zivs ar tomātu bazilika salsu, spināti ar sēņu un trifeļu eļļas aizdaru, mascarpones-biezpiena deserts ar zemeņu liķieri un vīģu etiķī sutinātiem ābolu kubiciņiem) cilvēkiem arī patika.
mani tik ļoti baro tā vārdos neaprakstāmā semināristu atsaucība un atvērtība, ka esmu ar mieru atkal un atkal rīvet kartupeļus un apdedzināt pirkstu, plāceņus cepot, un esmu gatava atkal un atkal liet asaras, sīpolus griežot, un atkal un atkal kapāt un smalcināt, mizot un lobīt..
es jau no galvas (galvenajās līnijās), škiet, zinu kaspara stāstāmā pamatdomu, taču katrreiz klausos tajā visā kā tādā atgādinošā mantrā - man īpaši patīk tā jaukā mudināšana uz garšu sazīmēšanas un aiz rokas notveršanas treniņu:
ikreizi, kad ko ēdat vai dzerat, dažus mirkļus veltiet tam, lai apstādinātu apziņā garšu kārpiņu notverto niansi. jums nav obligāti jānosauc tas vārdā - sāļš vai salds, skābs vai piparots, vaniļa vai petroleja, augļi vai kafija.. svarīgākais - piefiksēt to garšas sajūtu, sajust garšu saspēli ēdienā, mazliet prātā izanalizēt sagaršoto kaut vai sajūtu līmenī. un kaspars saka, tāpat kā es domāju - tāda garšu izjušana, saprašana, uztveršana ļoti palīdzēs reizēs, kad gatavotajam ēdienam itkā kaut kā trūkst, nu kaut kas vēl tā kā prasās..
paratsi, neesot gana jūtīgi garšu uztaustīšanā, mēs nospriežam, ka jāpiešauj sāls vai vegeta..
bet, jo vairāk mēs izgaršojam (ar apzinātu attieksmi pret ēdienu un tā garšu), jo vieglāk ar katru reizi improvizēt un padarīt ēdienu neatkārtojami baudāmu tieši katram pa savai gaumei!
lūk, jums uzdevums visām nākamajām ēdienreizēm!
;)
p.s. starp citu, energie laipnās meitenes mums uzdāvināja preparātus veselīga pašmāju jogurta pagatavošanai.
bet vai tad es varu atrast brīdi, ko atlicināt, lai to izmēģinātu?..
jāsaņēmās, vineta.
un piens jānoperk..
un svētki turpinās
jeb, pareizāk sakot, var sākties, jo ātrāk jau nevarēja..
bet tagad man kā pēc grāmatas - tādi tīri latviski ēdieni - pēdējā laika grāvējs - miežu putraimu putra ar cūkgaļas cepeša gabaliņiem, apceptiem trif. eļļas lāsītēs.
un būs arī kaut kas no jau iepriekš minētās latviešu virtuves ikonas antoņinas masiļūnes saraksta galvgaļa - labvēļu sarūpēta skābo kāpostu zupa. ar visu kā pienākās - skābs krējums un kartupelis krekliņā arī ..
:)
taču tas vēl nav viss,
vēl tas, ka taisīšu veselīgo dzērveņu-medus dzērienu!
uz veselību, latvija!
bet tagad, siltumam un mājīgam mieram - drusciņ liepziedu tējas.
bet tagad man kā pēc grāmatas - tādi tīri latviski ēdieni - pēdējā laika grāvējs - miežu putraimu putra ar cūkgaļas cepeša gabaliņiem, apceptiem trif. eļļas lāsītēs.
un būs arī kaut kas no jau iepriekš minētās latviešu virtuves ikonas antoņinas masiļūnes saraksta galvgaļa - labvēļu sarūpēta skābo kāpostu zupa. ar visu kā pienākās - skābs krējums un kartupelis krekliņā arī ..
:)
taču tas vēl nav viss,
vēl tas, ka taisīšu veselīgo dzērveņu-medus dzērienu!
uz veselību, latvija!
bet tagad, siltumam un mājīgam mieram - drusciņ liepziedu tējas.
.. un maizi negriež nazis ass
es, atklāti sakot, neesmu maizīšu cilvēks.
pati ikdienā tās tikpat kā nekad netaisu, ēdu reti un lielākoties mājās maizes vispār nemaz nav. tāpat kā visas klasiskās maizīšu izejvielas - sviesti, sieri, desas, šķiņķi, pastētes utt pie manis ledusskapī noenkurojas nu ļoooti pa retam.
visticamāk tas tāpēc, ka bērnības gados manī netika izkopts sviestmaižu kults, kā tas, šķiet, bija vienā otrā citā ģimenē. jo galu galā, kāpēc ikdienā ēst aukstu svietmaizi, ja vienmēr visi četri plīts riņķi nokrauti ar katliem, grāpjiem, pannām un kastroļiem ar normālu, siltu mājas ēdienu..
zinu, citiem sviestmaizes ir (bijis) tradicionāls brokastu ēdiens. mums vecmammas vadītajā saimniecībā maizītes bija tikai kā viena no iespējamām, nenozīmīgām ēdienreizes sastāvdaļām..
tad, kad parādījās pirmie tosteri un īpaši tie atveramie-aizveramie, mūsu māju drusciņ pārņēma šis karstmaizīšu bums..
skolas laikā, atceros, citi ņēma līdzi maizītes, es itkā arī. un ēdu starpbrīžos, un bija normāli. bet. varētu teikt, ka pārsvarā gadījumu maizītes mani atstāj vienaldzīgu. es tās apēdu, es pat varu sajust un atšķirt, kura maizīte ir garšīga un kura ne, bet ja maizītes kā tādas nebūtu vispār pasaulē izdomātas, es to trūkumu neizjustu.
un tas nav tāpēc, ka jaunībsdienās mums - man, robim un vendelim - bija jāpiedzīvo spīdzināšana ar maizi..
mēs bijām jauni un atceļā no ceļojuma uz spāniju, un līdz ar to mazturīgi, bet gana piedzīvojumu kāri, lai šveicē izkāptu no kopējā busiņa, kas jau veda mūs uz mājām, un divas nedēļas ar stopiem vēl paceļotu pa eiropu. nācās plānot, ko ēdīsim. ko nu tur plānot, skaidrs bija jau uzreiz, ka lētāko, jo nauda, un ļoti maz naudas, bija tikai robim.. un tā kā gandrīz visās valstīs viens no lētakajiem un pieejamākajiem produktiem ir maize, tad katru dienu (katru jaunu dienu!!) mēs rītā un vakarā ēdām maizes. maizes ar pastēti no tūbiņas. maizes ar majonēzi un svaigu gurķi. maizes ar presētu konservēto gaļu. maizes ar šōkolādi.. maizes ar.. maizi..
ziniet, baudas maz. man no cietajām maizes garozām bija pat noberztas aukslējas..
un kas par svētlaimi bija pa vidu tam visam kādā itālijas miesta krodziņā izdzert aprasojušu glāzi vēsa alus!! tas nebija nekāds probably the best, tas bija vienkārši labākais alus, kādu jebkad esmu dzērusi.. un pat ja īstenībā tas alus gurmejiem varbūt liktos stipri zem vidējā, manā garšu atmiņā tas uz mūžīgiem laikiem paliks vārda tiešā nozīmē
g a r š ī g ā k a i s alus pasaulē..
bet tas tā. stāsts ir par maizītēm. un par laimi šis eiropas maizīšu stāsts nebija bezgalīgais. tikām mājās, tikām pie normāla ēdiena, un kādu laiku vismaz es ne tik vien ēst, es pat dzirdēt par maizītēm negribēju..
iespējams, tāpat kā visā citā, svarīgas ir sastāvdaļas.
man patīk reizēm labu maizi apliet ar labu olīveļļu, uzlikt labu parmas šķiņķi, mazliet laba pikanta siera.. jaa, ir garšīgi. bet reizēm..
uzskatu, ka visgaršīgākas amatieru tipa (ar profesionālu ievirzi) maizītes modelē kaspars v. tā saucamie dopelldeckeri viņam, manuprāt, sanāk izcili. to, kā maizītēs neieinteresēts cilvēks, varu teikt ar pilnīgi objektīvu un vēsu attieksmi ;)
viņš kaut kā tā māk salikt pa vidu divām bagetes vai citas labas maizes daļām gan salatlapu, gan kādu pikantu un augstvērtīgu sieru, gan kādu gaļas šķēli, sinepes vai kautko vēl. gurķi citreiz. rezultāts ir patiesi sulīgs un tādas maizītes parasti gribās vēl. protams, vēl, iespējams, gribās tāpēc, ka šīs maizītes parasti tiek ēstas ceļojuma un piknika un, gadās arī, limitētas pārtikas apstākļos..
bet vienalga.
;)
pati ikdienā tās tikpat kā nekad netaisu, ēdu reti un lielākoties mājās maizes vispār nemaz nav. tāpat kā visas klasiskās maizīšu izejvielas - sviesti, sieri, desas, šķiņķi, pastētes utt pie manis ledusskapī noenkurojas nu ļoooti pa retam.
visticamāk tas tāpēc, ka bērnības gados manī netika izkopts sviestmaižu kults, kā tas, šķiet, bija vienā otrā citā ģimenē. jo galu galā, kāpēc ikdienā ēst aukstu svietmaizi, ja vienmēr visi četri plīts riņķi nokrauti ar katliem, grāpjiem, pannām un kastroļiem ar normālu, siltu mājas ēdienu..
zinu, citiem sviestmaizes ir (bijis) tradicionāls brokastu ēdiens. mums vecmammas vadītajā saimniecībā maizītes bija tikai kā viena no iespējamām, nenozīmīgām ēdienreizes sastāvdaļām..
tad, kad parādījās pirmie tosteri un īpaši tie atveramie-aizveramie, mūsu māju drusciņ pārņēma šis karstmaizīšu bums..
skolas laikā, atceros, citi ņēma līdzi maizītes, es itkā arī. un ēdu starpbrīžos, un bija normāli. bet. varētu teikt, ka pārsvarā gadījumu maizītes mani atstāj vienaldzīgu. es tās apēdu, es pat varu sajust un atšķirt, kura maizīte ir garšīga un kura ne, bet ja maizītes kā tādas nebūtu vispār pasaulē izdomātas, es to trūkumu neizjustu.
un tas nav tāpēc, ka jaunībsdienās mums - man, robim un vendelim - bija jāpiedzīvo spīdzināšana ar maizi..
mēs bijām jauni un atceļā no ceļojuma uz spāniju, un līdz ar to mazturīgi, bet gana piedzīvojumu kāri, lai šveicē izkāptu no kopējā busiņa, kas jau veda mūs uz mājām, un divas nedēļas ar stopiem vēl paceļotu pa eiropu. nācās plānot, ko ēdīsim. ko nu tur plānot, skaidrs bija jau uzreiz, ka lētāko, jo nauda, un ļoti maz naudas, bija tikai robim.. un tā kā gandrīz visās valstīs viens no lētakajiem un pieejamākajiem produktiem ir maize, tad katru dienu (katru jaunu dienu!!) mēs rītā un vakarā ēdām maizes. maizes ar pastēti no tūbiņas. maizes ar majonēzi un svaigu gurķi. maizes ar presētu konservēto gaļu. maizes ar šōkolādi.. maizes ar.. maizi..
ziniet, baudas maz. man no cietajām maizes garozām bija pat noberztas aukslējas..
un kas par svētlaimi bija pa vidu tam visam kādā itālijas miesta krodziņā izdzert aprasojušu glāzi vēsa alus!! tas nebija nekāds probably the best, tas bija vienkārši labākais alus, kādu jebkad esmu dzērusi.. un pat ja īstenībā tas alus gurmejiem varbūt liktos stipri zem vidējā, manā garšu atmiņā tas uz mūžīgiem laikiem paliks vārda tiešā nozīmē
g a r š ī g ā k a i s alus pasaulē..
bet tas tā. stāsts ir par maizītēm. un par laimi šis eiropas maizīšu stāsts nebija bezgalīgais. tikām mājās, tikām pie normāla ēdiena, un kādu laiku vismaz es ne tik vien ēst, es pat dzirdēt par maizītēm negribēju..
iespējams, tāpat kā visā citā, svarīgas ir sastāvdaļas.
man patīk reizēm labu maizi apliet ar labu olīveļļu, uzlikt labu parmas šķiņķi, mazliet laba pikanta siera.. jaa, ir garšīgi. bet reizēm..
uzskatu, ka visgaršīgākas amatieru tipa (ar profesionālu ievirzi) maizītes modelē kaspars v. tā saucamie dopelldeckeri viņam, manuprāt, sanāk izcili. to, kā maizītēs neieinteresēts cilvēks, varu teikt ar pilnīgi objektīvu un vēsu attieksmi ;)
viņš kaut kā tā māk salikt pa vidu divām bagetes vai citas labas maizes daļām gan salatlapu, gan kādu pikantu un augstvērtīgu sieru, gan kādu gaļas šķēli, sinepes vai kautko vēl. gurķi citreiz. rezultāts ir patiesi sulīgs un tādas maizītes parasti gribās vēl. protams, vēl, iespējams, gribās tāpēc, ka šīs maizītes parasti tiek ēstas ceļojuma un piknika un, gadās arī, limitētas pārtikas apstākļos..
bet vienalga.
;)
ir kāds izskaidrojums?
"tītaru liek katlā, pārlej ar ūdeni, uzvāra, noputo. tad pievieno buljona kubiņus,piparus un pētersiļus un vāra 1,5 stundas.."
šāds ir sākums receptei "tītars valriekstu mērcē", kam uzdūros receptes.lv plašajos krājumu krājumos. (lai būtu skaidrs, es nemeklēju receptes par tītariem, es meklēju recepti - valriekstu mērce. nu un tas internets jau viskautko daždien mēdz piedāvāt.. ;) )
bet tātad - viss tā kā būtu skaidrs, izņemot vienu - kāda mārrutka pēc vārot tītaru "pievieno buljona kubiņu"?..
a?.
kurš pateiks, tas dabūs varbūt vistu spārniņu
;)
šāds ir sākums receptei "tītars valriekstu mērcē", kam uzdūros receptes.lv plašajos krājumu krājumos. (lai būtu skaidrs, es nemeklēju receptes par tītariem, es meklēju recepti - valriekstu mērce. nu un tas internets jau viskautko daždien mēdz piedāvāt.. ;) )
bet tātad - viss tā kā būtu skaidrs, izņemot vienu - kāda mārrutka pēc vārot tītaru "pievieno buljona kubiņu"?..
a?.
kurš pateiks, tas dabūs varbūt vistu spārniņu
;)
gods kalpot latvijai!
priecīgos svētkus vēlot, citēšu šorīt žurnālos izlasīto.
citāts nr.1 no viena žurnāla
masiļūnes latviešu ēdienu galvgalis:
- zirņi ar speķi
- piena ķīselis
- skābu kāpostu zupa
- cūkas ribiņas ar štovētiem skābiem kāpostiem
- piena zupa
citāts nr. 2 no cita žurnāla
nacionālās garšvielas:
- kadiķogas
- ķimenes
- diļļu sēklas
vispār, ja tā paskatās, viss sakrīt!!,
jo!!,
lai pie visa itkā pieradušais latvieša vēders tomēr nejustos pārāk apgrūtināts un tā tālāk.. , pēc nr.1 zirņiem, pieniem un kāpostiem, lieti noderēs nr. 2..
;)
p.s. bet tas pats žurnāls, kurš arī par garšvielām, ar nosaukumu mūsu svētku mielastam, piedāvā lūk, ko:
- biešu zupa
- siļķe kažokā
- kartupeļi krekliņos
- lēni cepta cūkas pavēdere
- brokoļu un puķkāpostu sacepums krējuma mērcē
- burkānkūka
p.p.s. un mana mīļā klaida latviete maira, droši vien pati to nemaz nenojaušot, lieliski apvienojusi šīsdienas citātus, jo teica, ka, citēju: "shmoreeju kaapostus, buus arii burkaanu kuuka"..
;)
priecīgi&garšīgi visiem!
Abonēt:
Ziņas (Atom)
