dažas trifeļu skaidas. bez tām, domājams, var arī iztikt, bet tā kā par nopelniem biju izpelnījusies dāvanā mazu burciņu ar trifeļu skaidām eļļā, tad BEIDZOT attaisīju un liku lietā. saprotams, pavisam taupīgi, jo es tās taupu. piemēram, pastas pēcpusdienai, kas plānojas tuvākajā laikā. domājam izmēģināt paštaisītu pastu (droši vien, arī ravioli) un salīdzināt, kā sanāk no latviešu miltiem, un kā no itāļu ;)
bet tātad par pusdienām - vēl bija klāt svaigs, stingrs tomāts no tēvabrāļa siltumnīcas, kā mamma saka, ekoloģiskais.
ļoti gardi.
ja vēl par trifelēm, tad man ļoti patīk un pilnīgi atbilst manai saprašanai par šo produktu, kaspara teiktais, ka trifeļu garšā un aromātā ir kaut kas arhaisks un reizē mūsdienīgs, kaut kas no dziļa lauciniesiskuma un reizē kautkas karaliski aristokrātisks, kaut kas no kūts, un reizē no eleganta restorāna ..
vienkāršība&smalkums.
labu pusdienu apetīti!
Piekrītu katram vārdam!
AtbildētDzēst