pa to laiku, kamēr mans dators "nepabarots" (jo bez vada) gulēja nāves miegā, es beidzot ķēros pie tiem no komposta izglābtajiem rūjienas āboliem - izspiedu drusciņ sulu (un visu uzreiz tajā pat dienā izdzēru. vitamīni pilnīgi ar skaļu šļakatu ielija ik katrā manā šūnā!;) un samizoju zaptītei.
vēl pa to laiku , citā dienā, vai arī tajā pašā, kurš vairs atcerās, taisīju dārzeņu sautējumu ar patisoniem un kaltētām baravikām, un pārdozēju rozmarīnu, ēdiens bija rūgts, bet varbūt arī labi, jo organismam vajag arī rūgtvielas.
pa to laiku arī "visa pasaule sadevās rokās" un es sakrāju rimi uzlīmes diviem katliem, viens būs mazais, otru vēl nevaru izlemt, kādu man vajag - lielo vai vidējo.
vēl pa to laiku cilvēki, kuri dzēra mūsu kafiju skajiņā, teica, ka esot ļoti garšīga. žēl, ka es nedzeru kafiju un nevaru novērtēt, vai viņi nemeloja.
pa to laiku vēl arī pienāca ziņa no francijas, ka maratonā devuši ne tikai sarkano un balto vīnu, bet arī austeres ar citronu (mmmmmm , bet! man labāk garšo austeres ar wb mango etiķi, vai kalamansi etiķi, pasakaini, es jums apzvēru!), antrekotus, saldējumus un vītinātas gaļas..
liekas, ka kautkā vajadzēs tajā maratonā kādreiz nokļūt..
p.s. vienīgi tos gardumus maratonā sākot dot pēc 39-ā kilometra. nezvai tad vispār kādu garšu jūt?..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru