tas notika nedēļas nogalē

neesmu nekāds speciālists, bet mēs nopirkām 3 litrus jau iepriekš pieminētā, nefiltrētā valmiermuižas alus, un visus 3 litrus (plus vēl 3 parastās alus pudeles) diennakts laikā arī pieveicām. tīri labs. atspirdzinošs, putojošs un veldzējošs. 

tur (valmiermuižā) vispār smuki, sakopts un varot arī ekskursijā pa alus darītavu un tās apkārtni iet.

mēs gan braucām tālāk. līdz rūjienai. 

upīte tek, āboli pilns pagalms, gaiss svaigs, mēness pilns... 

nākamais cēliens šajā lugā - auto sēņošana sestdienas priekšpusdienā. tādā es piedalījos pirmoreiz.. braucam pa mežu, visi skatās pa logiem un ik pa brīdim iespiedzas - stop, stop, re kur gailene, apstājies!! izkāp! nogriez. 

okej. 

braucam tālāk. atkal - reku, reku, stāvi!! paskaties kādas baraviciņas! aaaaaa, kāp ārā!!!

nu, tādā garā. 

uz brīdi jau apstājāmies, izkāpām visi un pasēņojām klasiskajā veidā. es redzēju tikai suņu sēnes un bērzlapes. pārsvarā jau gan milzīgi pāraugušas un tārpainas. 

tāpēc, kā bērzlapes nevienu citu neinteresēja, tāpēc, ka es neizrādīju pienācīgu cieņu pārburbušiem, sēņu pazinēju leksikā izsakoties, makavikiem vai mahovikiem, kuri paliek zili uzreiz pēc nogriešanas, tāpēc, ka es nepazinu ne aitu bekas, ne kazu bekas, ne vardenes, ne silenes, tāpēc, ka neesmu redzējusi sēņu pasi, man lika lasīt brūklenes. zaptei. ar āboliem. 

brūkleņu nemazam tik daudz nebija. beigu beigās kopīgiem spēkiem kādu puslitru salasījām,to darot uzdūrāmies čūskai, un ar to mūsu meža prieki beidzās. 

baiba bija izvārījusi aizkustinoši maigu vistas zupiņu ar dārzeņiem, kad pārbraucām mājās, visi ēda šmaukstinādami un liepkalnu kliju maizītes piekozdami.

tad sākās pats labākais - tīrījām sēnes un ābolus. meditācijai pielīdzināms process. man ļoti patīk.

vakaram nobriestot, cepām sēnes (atsevišķi gailenītes ar baravikām un apšu beciņām un atsevišķi tās aizdomīgās zilās glumās..) un vārījām ābolu - brūkleņu zapti ar kanēli. 

vakariņas pie sēņu mērces bija cepeškrāsnī ceptas kartupeļu pusītes ar ķimenēm. mmmmm..

bet zapte mums noderēja nākamajā rītā, kad sacepām daudz daudz biezpiena pankūciņu. 

vēl pa šīm rūjienas dienām labi aizgāja divi lambrusco. kamēr zāģējām nokritušos zarus un vācām kritušos āboļus.

skaistas brivdienas.

p.s.  alu dzērām no lielajām sarkanvīna glāzēm, pavisam cita lieta. varbūt arī tāpēc tik labi garšoja.