paldies par kūkām,

teica kaspars, ēzdams baigi garšīgo ābolkūku no konditorejas "vecrīga". to man ieteica paņemt, kad jautāju pārdevējai, kas vēl tāds garšīgs viņiem tur ir. un viņa, ar neviltotu labsajūtu balsī ieteica šīs kā "ārkārtīgi labas šodien mums!"
pilnīga taisnība.

vispār šo stāstu vajadzēja nosaukt "nepārvaramā vara", jo pēdējā laikā man jo bieži uznāk tāda dīvaina vēlme pēc kautkā . un pat ne vēlme, tāda kā iekšēja prasība un nekādi nepārvarama gribēšana. tāda, ka var staigāt uz riņķi kā traka lapsa sprostā, kamēr nedabū to, ko grib.
tā man šodien gaišā dienas laikā ne no šā ne no tā, pašā rīgas centrā pa ceļam uz ķīpsalu sagribējās kūkas, tādas vieglas, gaisīgas, krēmīgas, nešķebinošas.. nu tā, ka nekur likties..
labi, ka uz valdemāra ielas pretī mākslas muzejam tā mazā kafejnīca-konditoreja,.

lūk, vēl šodien atklājām - ingvera tēju lieliski var papildināt ar tējkaroti kalamansi etiķa!! wunderbar!
un, ja kā runājām, kāpostā ir simtsreiz vairāk vitamīna c nekā citronā, tad tā citrona lielā vērtība ir drusku pārspīlēta un bez tā ingvera tējā var iztikt!

kūkas jau aprītas. tagad mielojos ar tēju!

;)