tas nebija nemaz tik sen,

bet kautkā liekas, ka mūžība pagājusi..
(domāju viendien par to, ka man tāda neparocīga virtuve un atcerējos) ..
mēs dzīvojām vaļņu ielā. tādā vecā, milzīgā dzīvoklī ar garenu un neapkurinātu virtuvi. gāzes plīts mums bija. ledusskapis nez no kurienes arī.
bet principā mēs dzīvojām kā tādi studenti, lai gan neviens no mums tāds vairs/vēl nebija.
baigais pavārs bija rublis. gatavoja viņš gandrīz katru dienu un spilgti atmiņā iespiedusies viņa dienišķā maltīte - vārīti makaroni, apcepti uz pannas, vēlams kopā ar oliņu, un tad viņš tos ēda ar majonēzi un laikam arī kečupu. un laikam arī maizi piekoda.
naglis dažreiz cepa sev olas un kautkadas desiņas, makaronus, kartupeļus..
maizes visādas viņi taisīja..
es galīgi neatceros, ko tajā laikā gatavoju (un ko vispār ēdu) es..
neatceros, ko ēda un šmorēja vendels. man liekas, ka neko.
nē, nu laikam vienreiz vai divreiz cukini ar balsamico sataisīja. un es atceros, ka es vāirākas reizes lielos zupas katlus vārīju. vēl?
atmiņā tikai palicis, ka ledusskapī šad tad mums bija manas vecmammas vārītā aukstā gaļa. bija marinētas siļķes. aknu pastētes bļodas.
bija piens, nezinu, kam piederošs, bija margarīns, droši vien rubļa. bija olas, visbiežāk arī droši vien rubļa. bija kautkādas burciņas ar zupām un bļodiņas ar kartupeļu pankūkām no grīvas ielas.. bija paku sulas. kečupi, majonēzes. kautkādi konservi..
kurš to visu ēda?..
sienas skapī bija zaptes un gurķi, un vēl kautkas tamlīdzīgs..
redz, neko daudz ēdamu no vaļņu ielas laika prāts atmiņā nav saglabājis.
taču košākās un neizdzēšamākās tā laika virtuves atmiņas man ir par rubļa lupatām.
tajā laikā viņš bija pārņemts ar kačāšanos, muskuļus audzēja un regulāri gāja uz trenažieriem. bet trenniņdrēbes, katreiz atnesdams mājas tādas pašas,kādas bija novilcis, izņēma no somsa un izkarināja virs gāzes plīts.
par šīm lupatām tad mums arī bija lielākie virtuves kari. ne par izdzertajiem pieniem vai aliņiem ;)