pie nīgaļiem es noprovēju bionādi - bioloģisko limonādi, un tā bija gana garda un atspirdzinoša. par bargu naudu vesta no berlīnes, tāpēc dzerama taupīgi. ;) garša patiešām dabīga. kautkas līdzīgs skābenai sulai ar gāzētu minerālūdeni.
pagaršoju arī babas kanēļzapti. un henka ceptās, mazliet piedegušās piparkūkas.
vēl jāņa māsa bija sataisījusi tādu kā miksli no valriekstiem, ķirbju sēklām, žāvētām dzērvenēm un kļavu sīrupa (varbūt arī medus tur bija?). izskatījās tik salds, ka pēc sēņu krēmzupas un siltajiem vistas salātiem, ko tradicionāli ēdām čarlstonā, negribējās vairs neko, kā tikai varbūt kādu ripiņu mezim forte.. ;)
apdāvināšanās priekiem galu neredz, tajos esmu dabūjusi puišeļu pašceptu lielu piparkuku eņģeli un vidēju piparkūku taureni un lindas ceptas piparkūkas, un kardamonu caurspīdīgā bumbiņā (kardamonu es ļoti ļoti kāroju!) un marcipāna lielkonfekti ar valriekstiem, un lindt mini pralines izlasi un piena šokolādi ar āboliem un kanēli un drabiņu cepumus (ļoti garda un nekur citur, kā vien valmiermuižā, dabūjama lieta. turpat, kur valmiermuižas alus, tapusi arī šo cepumu recepte, kā saprotu, pēc šīs receptes to cep liepklanos) un gandrīz dabūju smuku mazu priekšautiņu, bet tomēr nedabūju ;)
nekas, man ir viens labs liels un gandrīz jauns no bordeaux ar zirdziņu. ;)
un brīnišķīgajā koncertā vakar pirmā un pēdējā dziesma bija par piparmētru tēju kuzņecova porcelānā.
;)
pirmdiena, 2009. gada 28. decembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Drabiņi ir vietas nosaukums vai kāda īpaša sastāvdaļa? :D
AtbildētDzēstMan liekas īpaša sastāvdaļa :)
AtbildētDzēstCik garda piparmētru tēja bij!
AtbildētDzēst