..un varbūt labi, ka mēs netiekam, kur gribam..

labi, ka es aizvakar par spīti nevaru, tomēr necentos un nerāvos, un negāju tur, kur gribēju..
jo tiko internetā atradu šādu (lai arī visticamāk subjektīvu) komentāru par notikušo:
"un biju uz to māra oltes grāmatas atvēršanu, bet tas baltacainais pavārs bija muļķis.
havjers man iedeva nedaceptu nēģi, ko es aptvēru tikai tad, kad uzkodu jēlam pūslim. es šaušalīgi spļaudījos un vemšļājos publiski un tā kā havjers nebija pamanījis savu kļūdu, tad viņš uz mani blenza visu vakaru ar asiņainām acīm.
bet tas vēl nekas, jo vēlāk es ar zinīgu sejas izteiksmi sāku ēst dekorācijai uz galda noliktos vaivariņus. vispār viss bija diezgan slapji un riebīgi.
un man nāca miegs un pēc visiem tiem dažādajiem un nemaz ne tik šausmīgi garšīgajiem ēdieniem (tsk. arī nedacepti vistas filejas gabaliņi) sāpēja vēders."

emsu mierīga.
un visu savā dzīvē nenotikušo un neapēsto nenožēloju.
;)