zelta zutis un cietais rieksts

kad tu, cilvēks, slimo, tev ir laiks ne tikai visu liepziedu tēju izdzert, bet arī:
- 5 mazas bietītes izvārīt;
- jūras zuti sacept;
- valriekstu-dorblu mērci sataisīt.

ir vieglāk, kad tā ap plīti pašiverējas, virtuves terapija, goda vārds! ;)
nav tikai ēstgribas. gribējās vēl zemeņu krēmu uztaisīt..

bietes būs droši vien rītdienas ēdienreizei - kopā ar spinātu lapiņām, sezama sēklām un pelējušo sieru. kā jau seminārā samācījos, biešu daivas vispirms apcepšu, ar ķiršu etiķi slacīšu. un tad kārtošu kā salātos.

jūras zuti, teikšu godīgi, pirku vakar pirmoreiz. rimi, uz tā sasmalcinātā ledus līdzās garlaicīgajiem lašiem, milzu reņģēm un tukšumam, tie steika tipa zuši, izskatījas ļoti iekārojami - maigi, samtaini, mīkstiņi, gaiši un nevainīgi.
pieredze no seniem bērnības laikiem man ir bijusi vienīgi ar parastajiem - latgales ezeru zušiem. tos atceros pirtiņā žāvētus, treknus, savos taukos nopilējušus spīdīgus, ar grezni melnu ādu.. gaļa mīksta , sulīga..
gremdējot savas garšu kārpiņas atmiņu dzīlēs un iztēlē jau izbaudot jūras zuša glāsmaino faktūru savā mutē, ķēros tos gatavot. nekā īpaša jau nedarīju, appiparoju un liku uz pannas, no visām pusēm apcept jauki brūnus. gabali bija biezi. tāpēc vajadzēja vāku virsū un tā kā drusku pasutināt. smarža ļoti laba. zivīga. izskats arī.
šovakar jau pagaršoju mazu kriksīti - nekas tāds īpašs. sajūsmā neesmu. nav ļoti sulīgs. ir diezgan asakains. bet ēst var. pilnīga, dziļa, dabīga zivs garša un konsistence.

bet par valriekstu-siera mērci biju sapņojusi jau sen. šodien sataisīju gan savādāk. aukstā veidā un sanāca vairāk kā krēmīgs smērs, vai nu uz maizes, vai piedeva pie tā paša zuša. vai pie rīsiem.
elementāri - rieksti blenderī, klucīts dor blu siera blenderī, dažas tējkarotes mascarpones blenderī, klāt pavisam nedaudz, burtiski šļuka silta ūdens. viss. spiežam pogu, kuļam kopā.

tiešām žēl, ka man pašai ēst tagad negribās! man pietiek ar ingverūdeni un sinupret.
;)