piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis

tehniskā bāze

marta otrajā pusē mana virtuves aprīkojuma komplektācija piedzīvoja vēl neredzētu "izrāvienu".
jā tā turpināsies, pēc gadiem septiņdesmit varbūt kāds uzdāvinās man arī sirmā cienīgu 150 kvadrātmetru virtuvi, jo, piemēram, savu sapņu ķiploku spiedi es jau dabūju! superīgu spiedi - tādu, par kādu pat, godīgi sakot, nebiju uzdrošinājusies sapņot, bet tomēr sapņoju - pamatīgu, labi rokās ieguļošu, ar speciālu caurumiņu tīrītāju. es jau ar viņu spiedu, un ne tikai ķiplokus, bet arī ingveru.

man ir arī pamatīgs un nenolietojams virtuves dēlītis. es pat gribētu teikt - dēlis. liels, biezs, gluds, ērts. un galvenais, ar gravējumu.. īpašu gravējumu..
jā. faktiski, var teikt, ka sapņu dēlis, kaut kādā ziņā. ja par dēļiem vispār drīkst sapņot..
;)

un tad vēl maziņš, elegants un ļoti māksliniecisks dēlītis - apgleznots, un tas man būs deserta augļiem un tamlīdzīgām elegancēm.

bet tas jau neesot būtiski.
uzmanība jāvelta svarīgākām lietām, kā piemēram, lillā burkāni un jūras veltes.
tomēr par to - citreiz.

;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru