es nezinu, kā lai nosauc šo ierakstu.te ir gan par zupu, gan regīnas dārzeņeim, gan desām, gan māsu.. ;)

sākumā es domāju, uztaisīšu biešu pupiņu salātus ar olīveļļu un medus etiķi.
bet tā lija un tāds romantisks drēgnums radio simtuviens pavadībā valdīja manā miteklī, ka skaidrs bija arī viens - jāvāra silta, sātīga, maiga un bieza zupa.
bietes, tātad jau bija novārītas. un konservēto pupiņu bundža jau bija attaisīta.
viss sastājās savās vietās pats no sevis.

divas tādas kā mazas, nē, nu drīzāk tādas kā vidējas (manas dūrītes lieluma) vārītas bietes sarīvēju. (bietes, starp citu, protams, ekošmeko no regīnas dārza, kur nekā cita, izņemot kūtsmēslus un čaklās ravētājrokas, klāt nāv bijis).
liku katliņā, pielēju ūdeni. uz uguns to visu. fiksi nomizoju 4 kartupeļus, sagriezu zupas tipa (neregulāras formas) kubiņos. pieliku klāt bietēm ar ūdeni. sarīvēju vienu svaigu (atkal jau no brīnišķīgā regīnas mazdārziņa) kabaci, tiešām nelielu un bez iekšām. arī liku katlā klāt visam citam. tad noskaloju pupiņas no bundžas un arī liku klāt.

vēl man bija iegadījusies mājās medniekdesiņa. tas notika tā - bijām pie māsas pirmo septembri atzīmēt. bet pirms tam pie mammas biju ļoti gardu skābu kāpostu zupu paēdusi. māsa jau ar' īstenā mājsaimnieciskumā kā kārtīga skolotāja bija pagatavojusi jaukas mājas tipa vakariņas - kartupeļu biezputru no pašas dārzā audzētiem kartupeļiem, tomātu gurķu salātus un apceptas medniekdesiņas. tā kā es biju labi paēdusi vecāku mājas, tad pie māsas knapi knapi nomocīju vienu desiņu (jo sen tads nekas nebija ēsts, dažreiz jau kārojas.. ;)) un tad māsa piedāvāja vēl. es teicu, nē, nē, paldies, es vairs nevaru. viņa tā kā drusku teatrāli uzmeta lūpu un teica, ak tad tā, negaršo, ja, pie manis jau neēd, ja. un tad, jokojot es teicu, ja viņai tā ir paredzēts, ka katram jāapēd vairāk par vienu desiņu, viņa man labprāt var iedot līdzi uz mājam, bet tagad es ne pa kam iekšā nevaru to gardumu dabūt.. ;)
un viņa, kā jau nopietna būtne un kārtīga mājasmāte man promejot iedeva ar. kuļķeni ar veselām 4 desiņām.. ;)
nu, kā jums patīk?..

bet tātad, pie zupas atpakaļ, būs jau savārījsuies gana laba. vēl tikai iegriezu mazas, mazas medniekdesiņas ripas. turpināju vārīt, kamēr tāda bieza un tumīga, un uz beigu galu pieliku 2 oranžos tomātus, kurus jau bija pēdējais brīdis izlietot uzturā. bez mizas un sagrieztus.
sāli, protams, bet nedaudz. un ļoti, ļoti dažus pilienus upeņu etiķa.

ņam ņam.
;)