zupā

tad, kad viņi ēda todien lēcu-kabaču-kokospiena-karija zupu, katrs no viņiem tajā vakarā vai nākamajā rītā, vai trīs dienas pēc tam uzprasīja: "nu, tu man iedosi to recepti, labi?" vai "ā, man noteikti jāpieraksta, kā šito vāra!" vai "pastāsti, kāda ir recepte" vai vēl kaut kā tamlīdzīgi.
bet man ne sevišķi patīk stāstīt, kā ko gatavo.
ne jau tāpēc, ka kāds noslēpums, vai ka es skopa un nenovīdīga.
iemesls ir viens - kad darbojos virtuvē, visbiežāk un lielā mērā daru to impulsīvi, spontāni un intuitīvi.
man ir grūtības kādam izstātsīt "tipa" recepti, vispār, godīgi sakot, pat neduadz kauns, jo tas pieprasa precīzas mērvienības, skaitus, minūtes, lielumus, kartsumus, grādus, traukus, biezumus, formas, tilpumus un tamlīdzīgus virtuves terminus..
mēģinot kādam izstāstīt recepti, es svīstu vairāk, nekā pie cepešplīts stāvot..
paratsi uz "kā tu šito taisīji", es atbildu "ai, nu šitas ir šausmīgi vienkārši, liek lēcas katliņā un vāra, un tad pieliek kabaci, var likt arī burkānu, es citreiz lieku, rīvētu, dažreiz kabača man vispār nav, tad tikai ar burkānu. nu un vāra to tik ilgi, kamēr tas savārās tādā viendabīgā masā. un.."
un parasti pēc pirmajiem pieciem vārdiem sāk skanēt jautājumi "a cik daudz lēcas? un ūdeni? a kabačus kā? cik duadz? cik lielus, a var ņemt arī cukini? a kā to kariju.."
un tad es saspringstu kā tāds springrolls un mēģinu vizualizēt atmiņā tieši kā un tieši ar cik es darīju..
bet jātrenējās. jātrenējās.

lūk,piemēram:

28. AUGUSTA LĒCU KABAČU ZUPA AR KARIJU UN KOKOSRIEKSTU PIENU
8 porcijām jums vajadzēs:
700 g spilgti oranžo turcijas lēcu (var izmantot arī dzeltenās indijas lēcas, vai škeltos zirņus arī var izmantot);
2 vidēja lieluma kabačus;
1 litru koksriekstu piena;
2 ēdamkarotes maigās karija pastas (no burciņas. var nopirkt stokmanā vai arī citur);
1 ar pusi ēdamkarotes karija pulvera;
ūdeni.(hmm. nu es nezinu, kādu litru, vai?..) ;
sāli, pāris šķipsnas;
1 ēdamkaroti kalamansi etiķa.
/variācijās par šo zupu ir pieļaujama rīvēta burkāna izmantošana, svaiga, blanšēta tomāta pievienošana, daži, nesauksim, tos vārdā, tamlīdzīgām zupām liek klāt arī tomātu pastu../

tātad, jūs paņemat lēcas, ieberat katliņā, noskalojat reizes trīs ar aukstu ūdeni. tad pārlejat lēcām ūdeni, vairāk nekā tikai, lai nosedz, un liekat katliņu uz uguns. tikmēr nomizojat kabačus, izgrebjat tiem sēklas, sagriežat tos mazos gabaliņos (var arī sarīvēt uz rupjās rīves), kā kabači sagriezti vai sarīveti, pievieno tos lēcām (tas pats, ja burkānus izmanto) un turpina visu vārīt. vāra apmēram pusstundu, nu man tā liekas, ka pusstundu, bet to jau var redzēt, lēcām jākļūst ne vien mīsktām, bet jāveido viendabīga konsistence. nu ir laiks garšvielām, izņemot etiķi (un tomātiem, ja gribat). pieberat, pagaršojat, ja gribās/vajag, pieberat vēl. tad pielejat kokosriekstu pienu. pavārat nedaudz, nu, minūtes varbūt 3, pagaršojat, un iespējams, ka vajag vēl kādu garšvielu. pievienojat. nu ir arī īstais laiks kalamansi etiķim. ar kokosriekstu pienu tas sader kā gāze ar plīti. etiķis jauki balansē kokosriekstu piena pilnīgo garšas bāzi. taču pārspīlēt nevajag, zupai nav jābūt skābai. vien nedadz niansēti iekšējās garšas atblāzmā jāsajūt viegli spirgts skābumiņš. tādēļ kalamansi etiķi pieveinojiet pa druskai,maisot un garšojot, līdz sasniegta katram zupas vārītājam pašam vēlamā harmonija.
vēl ļauj uzmest tā saukto burbuli un
lūk, zupā, kā saka vācieši!
;)