otrdiena, 2010. gada 2. novembris

eksperiments ar sārtumu

man vispār biete kā dārzenis liekas tāds kā drusku.. amizants.
man tas arī dikti garšo. gan salātos, gan zupās, o, jā, jo īpaši zupās, aukstās un siltās, sātīgās un atspirdzinošās, biezās un šķidrās, gan .. kā vēl?
nu, gan jau arī pīrāgos, kokteiļos un sacepumos. nav mēģināts, bet vajadzēs. paga, vai maira nestāstīja nesen, ka biešu pīrāgu ar rudzu miltiem izcepusi?.. hm.. laikam. jāpatin atpakaļ skaips.. ;)
kokteiļos kaut kādā ziņā ir garšots - maza šļuka svaigas biešu sulas, kopā ar burkānu, ābolu un ingvera sulām ļoti laba.
pīrāgi un saldējumi - tas vēl man priekšā.

nu jā, un vienmēr, kad vāru bietes un kad tās pēc tam apstrādāju, klusībā pe sevis tā kā ķiķinu, jo vienmēr, tiešām vienmēr, kad man rokās biete, atceros vecmammas stāstīto, ka jaunībā viņas ar māsām ņēmušas biešu pusītes un ar tām pirms ballēm ierīvējušas vaigus. lai sārti.
un bērnībā, smejoties un priecājosties, ļāvos, lai vecmamma joka pēc mani pataisa par īstu skaistuli sārtvaidzi..

bet tas tā.
galvenais, ka es rīt taisīšu mazliet eksperimentālu zupu. mazliet tāpēc, ka nekas sevišķi revolucionārs jau tajā nav un nekas īpaši greizi tur noiet nevar, es jau esmu galvā izfunktierējusi, kā tas garšos. jo vairāk, ka līdzīgs ēdiens mums tapa rudens velšu semināros.
es darīšu tā - bietes novārīšu jau šovakar. (man patīk pašai vārīt, nevis pirkt jau vakuuma maisos sastūķētās gatavās). rīt vispirms izvārīšu oranžās lēcas, drusku, kādu glāzi, ne vairāk. bet riktīgi mīkstas, gandrīz pat, ka izšķīst.
tad sagriezīšu bietes tādos kubikos, nu, ne smalkos, ne milzīgos. sagriezīšu mazliet mazākos kubikos zaļus kartupeļus (nedaudz, kādus 2 - 3) un vienu burkānu. sakapāšu (ne jau dikti smalki) vienu sīpolu. sakapāšu svaigu kinzu.dažas ķiploka daiviņas. un sarīvēšu lielu gabalu ingvera.
tad uzkarsēšu katliņu, taja maķenīt vīnogu kauliņu eļļas, pakāpeniski pievienojot vienu pakaļ otram, apcepšu sīpolus, tad ķiplokus, tad piebēršu mazu drusciņu čili pulvera (jo pākstis vairs netaisos pirkt - zemē nomesta nauda, asuma tāpat nekāda), tad ingveru (ar visu rīvēšanas procesā radušos suliņu), tad kartupeļus, tad burkānu, tad bietes.. visu samaisīšu, ļaujot apcepties, un pievienošu kādu pusotru liķierglāzīti kalamansi etiķa. minūtes 2 vēl maisīšu un tvaicēšu to visu, un tad pielikšu lēcas, pieliešu nedaudz ūdens, tik tā, lai nosedz dārzeņus. pavārīšu, minūtes 15, varbūt mazāk, kamēr kartupeļi mīksti. pašās beigās to kinzu. no uguns nost. tad visu savārīto sablenderēšu. pieliešu kokosriekstu pienu, vēlreiz uzvārīšu un pārbaudīšu, vai nevajag vēl kalamansi etiķi vai varbūt pat sāli.
zupai vajadzētu būt baigi labajai. kad tā būs šķīvī, pa virsu vēl sakapāta kinza un apgrauzdētas sezama sēklas , un varbūt arī līcīšu kazas siers, sadrupināts.

kad seminārā taisījām bez ingvera, ar čili pāksti, ķiršu etiķi, daudz ķiploka, vārītām pupiņām, rozmarīnu un saldo krējumu, bija super izicli laba!! kad vēl tai rozīgajai virai balto sieru pārkaisiijām un baltajam sieram tumši sārto biezo aveņu balsamico pārdekorējām.. mmm..

var maizi piekots klāt un var arī visādus grauzdiņus bērt iekšā šķīvī!

žel, ka tikai rīt taisīšu..
;)

3 komentāri: