otrdiena, 2010. gada 2. novembris

labs ir!

signis vēlējis, es arī piedalos ;)
un man patīk.

1. Nosauciet trīs produktus, kas vienmēr ir jūsu mājās!

vienmēr? hm.. man pat ūdens krānā nav vienmēr. ;) tomēr tēja, kaut kāda nebūt, ir šķiet, vienmēr. griķi. (pat tagad). un lazdu riekstu, mandeļu vai trifeļu eļļa. šīs lietas ir nonstopā un bez pārtraukuma.
/bet ja pieļauj kaut kādas atkāpes un pilnīgi burtiski neieciklējas uz vārdu vienmēr, tad vēl biežie trīs produkti varētu būt - olas, bietes, medus./

2. Jūsu mīļākais restorāns?

es pa restorāniem nestaigāju. :) tiešām. nu, tikpatkā.. pa kaut kādām kafenēm vēl varbūt kādreiz sanāca. bet restorāni..
un tomēr, ir viens. varbūt arī uz doto brīdi varētu saukt to par mīļāko, kaut tā iemesla pēc, ka gribētos tur ēst vēl un vēl. tajā iepriekš jārezervē galdiņš, tas atverās tikai uz vakariņu laiku un tur ir neaprakstāmi garšīgi. laikam tas saucās "mazais princis". un tas atrodas parīzē.
ak..

3. Dzēriens, ko visbiežāk izvēlaties?

izvēlos es visbiežāk vīnu, sarkano, balto, dzirkstošo, viss viens.. ;) bet dzeru visvairāk tēju. no tējām visvairāk melno. daudz arī zaļo.
un vēl es labprāt izvēlos grappu. bet tas galīgi nav bieži. ;)

4. Maltīte, kas visvairāk palikusi prātā?

hohohooo. te nu gan ir kur izvērsties.. ;)
jo maltīte kā ēdiens. un maltīte kā ēdienreize.
un man tik daudzas ēdienreizes ir prātā. un tik daudzi ēdieni ir kā neaizmirstami.
atkārtošos jau kuro reizi, ka nekad neaizmirsīšu vecāsmammas kartupeļu pankūkas. un prātā blakus daudz kam citam vienmēr paliks vecpapa skābo kāpostu zupa. tāpat lonu vecmammas skābputra. mairas taisītais un akadēmijas lekciju laikā leksētais iepuvušo banānu ievārījums. pirmoreiz nogaršotie apskretušā vecrīgas virtuvē vendeļa taisītie cukini ar balsamico (kaut kādu šķidro un lēto). akdies, tāpat man prātā spēcīgi palikušas visas tās neskaitāmās eirotūres-maizīšu-maltītes.
brieža gaļas tartars.. mm..
ja nu ir tomēr jābūt lakoniskai, tad lai būtu paštaisīto suši vakars helsinkos. un molekulārās gastronomijas piedzīvojums barselonā. kā es vairs neatceros to restorāna nosaukum? kaut kas slavens apmēram tas bija. un baigi iespaidīgi. mazi mazītiņi ēdieniņi, jocīgos paskatos, bet viss tik garšīgs, viss tik skaists, vīns tik labs, kompānija tik jauka.. ;)

5. Vissliktākā ēdienreize, kāda jums jebkad bijusi?

es nezinu.
es sliktumus kaut kā neesmu pulējusies paturēt prātā, jo vairāk tādā kontekstā, lai kaut ko vienu tā speciāli visprinātu kā sliktāku par citiem. visādas vilšanās ir bijušas, bet par tām nav vērts.
gan jau ka arī (kā vairumam) bērnībā visvairāk to "vissliktāko" reižu bijis, kad nekas negaršoja un neko nevarēja apēst.
varbūt arī tā ir reize, kad, bērns būdama, laukos pēc melleņu pārēšanās naktī šausmīgi vēmu. taču briesmīgs bija tiaki rezultāts, pati ēdienreize un ēšana bija fantastiska! ;)

6. Ko jūs gatavotu, ja šī ēdienreize būtu jūsu pirmais randiņš?

nu, diezvai pirmajā randiņā es kādu sauktu uz savu virtuvi. ;) ja es būtu pirmajā randiņā aizsaukta pie kāda cita, un gatavot vajadzētu man, tad gatavotu no tā, kas atrodams tājā saucēja virtuvē. ;) principā, vienalga ko. kaut vai ar siļķēm un ķiplokiem, jo, ja cilvēks sakarīgs, tad problēmām nevajadzētu būt, bet ja nesakarīgs, tad tā vispār nav problēma. :D :D

7. Kuram slavenam cilvēkam jūs gribētu pagatavot maltīti?

mairai dobelei.*

8. Pavārgrāmata, kas atstājusi uz jums vislielāko iespaidu?

tīri tā kā iespaidu, tad uz mani to spēcīgi atstāja julia child "mastering the art of french cooking" ;) bet faktiski vairāk pat fakts, ka man tādu uzdāvināja, ne tieši pati grāmata.. tas bija tāds saviļņojošs moments .;)
savādāk - pavargrāmatas nav lieta, kas mani milzīgi iespaidotu. druscīt iedvesmo, pāršķirstot priecē acis, bet lielākoties nabadzītes noput.
starp tām ir viena, kas man kādreiz, pirms gadiem 5, kad to ieguvu, likās skaistākā grāmata pasaulē un milzīgi sajūsmināja - alastair hendy "food and travels. asia." droši vien tāpēc, ka estētiski baudāmā veidā tā apvieno gandrīz visas no manām mīļākajām lietām - ēdienu, ceļošanu, grāmatu, fotogrāfiju..
ak, jā - vēl! šitas uz mani atstājis konkrētu iespaidu - meitenības un pusaudzības gados manai māsai uzdāvināja grāmatu "grāmata, meitenes, jums!" . tā bija kaut kāda labo padomu un pioniera cienīgu piemēru grāmata kārtīgai nākamai padomju sievietei, un starp visām šūšanas, traipu tīrīšanas, putnu barotavu taisīšanas gudrībām, bija arī sadaļa par ēst gatavošanu un ēdienu. tas bija .. wow! :D :D :D
no tās mēs ar māsu vienreiz pat gatavojām visai ģimenei paštaisītas "dāvanas" jaunajā gadā - biezpiena sniegavīrus, kautkādas sviestmaižu peles, un tamlīdzīgi.. :)
spēks!


9. Ko jūs vēlētos ēst pēdējās vakariņās?

pēdējās vakariņās es gribētu ēst ilgi, lēni un daudz. visādu veidu tartarus, visādu veidu garneles, visādu veidu krēmzupas, visādu veidu jūras veltes, visādu veidu taizemeišu ēdienus, visādu veidu suši, visādu veidu kartupeļus, visādu veidu molekulārās gastronomijas sasniegumus, visādu veidu zosu aknas, visādu veidu zivis, visādu veidu basmati rīsus, visādu veidu steikus, visādu veidu augļus, visādu veidu sparģeļus, visādu veidu trifeles (ok, ari konfekšveidīgās), visādu veidu garneles vēlreiz, visādu veidu olu ēdienus.. es gribētu apēst tik daudz, ka nomiršana jau liktos kā vienīgais atvieglojums :D nē,tomēr nē, pēdējās vakariņās (kāpēc tieši vakariņas? varbūt brunchs vai launags) es gribētu, lai ēdiena ir tik daudz, ka nevar nomirt , kamēr viss nav apēsts ( nu, tipa, neiesi prom no galda, kamēr šķīvis nebūs tukšs) un lai kompānija ir tik jautra, ka nomirt var no smiekliem, ne no pārēšanās. jā , tā es vēlētos.

10. Kurš no bērnības ēdieniem visvairāk palicis prātā?

iespējams, ka cīsinš ar krievu sinēpēm un ķieģelīti. mežrozišu sīrups (ārstnieciskais, it kā) un ziedputekšņi burciņā.
par tām kart.pankūkam vairs nerunāsim ;)

11. Visdīvainākais ēdiens, ko jebkad esat ēdis?

man liekas, es neko dīvainu neesmu ēdusi.
jo, to, kas man šķiet dīvains, es nemaz neēdu. un tas, ko esmu apēdusi, vairs nav dīvains. ;)
kaut gan, kaut kas alien veidīgs un ārpus normāla cilvēka saprašanas esošs, manuprāt ir lakrica. to esmu pagaršojusi. ēdusi jau nu gan nē! ;)

12. Veģetārisms – laba doma vai traka ideja?

jebkurš pārspīlējums ir traka ideja.
ja veģetārieši nepārspīlē, tad tā viņiem varētu būt laba doma. bet proatam, ja tā ir doma. arī domāšana līdzi, tam ko dara (un ēd), nevis apmātība.

taču pats veģetārisms vēl, kā saka, dies'arviņu, bet traka ideja, manuprāt, ir lasītā teorija, ka cilvēkiem nu katrā ziņā jābūt veģetāriešiem tā iemesla pēc, ka, ieraugot pļavā jēriņu, vai teliņu (vai nedodies', uz dīvāna savu kaķentiņu) viņam nerodoties instinkts mesties šai radībiņai virsū un to saplosīt..
;) vo, tādu teoriju izplatīšana - tas ir traki!

13. Kas ir labākā/sliktākā lieta latviešu virtuvē?

ja mēs par latviešu virtuvi uzskatām virtuvi, kurā gatavo latvieši, vai arī virtuvi, kura atrodās latvijā, tad bēdīgākā lieta tajā, man šķiet, ir konservatīvisms, bet ne tāpēc, ka daudz konservē, bet vairums ir absolūti inerti, mazelastīgi un šaurgatavojoši. tāpēc, ka virtuvē operē ļoti niecīgā, gadiem pierastā spēles laukumā.
savukārt tie, kuri ir spēruši daudzus soļus ārpus šīs šaurības un uz ēst gatavošanau skatās jau radoši un krietni plašāk, tomēr ir tendēti dzirdēt, redzēt, pieņemt, "balstīties", "paļauties", "atsaukties", "ticēt uz vārda" un "sekot" kaut kādām dažādu (gan apšaubāmu, gan godājamu) ekspertu, dažādu (gan cienījamu, gan pašpasludinātu) autoritāšu viedoklim. izmēģināt jau krietni sarežģītākas un interesantākas, tomēr obligāti kaut kur uzrakstītas un izmērītas, un nosvērtas receptes..
vienvārdsakot, latviešu virtuvē, manuprāt, trūkst veselīga, jautra viegluma.
bet iepriecinošākais latviešu virtuvē ir vēlēšanās labi paēst! ;)
par produktiem šajā konteksta, man šķiet, nav vērts, jo svarīgākais virtuvē ir attieksme. liekas, tāpat kā visur dzīvē.

pag, nē. tomēr - briesmīgi man jebkurā normālā (ne tikai latviešu) virtuvē liekas visi šitie kubiciņi, vegetas, ideas utml.
kā arī, es atvainojos, kečups.
--
būtībā, atbildēs nekā jauna, vai,ne? vien atkārtojums un kopsavilkums visam jau manis iepriekš šajā blogā rakstītajam, tā man šķiet.

;)

* un mēs vēl pasauktu inesi zanderi, un agnesi kalniņu, un bredu pitu. un citus mazāk slavenus draugus, un baigi omulīgi pamieloties.. ;)

5 komentāri:

  1. Mm, garsigas atbildes :) Vinc neatceries, bija taksh laiks, kad mes pa restoraniem laidam un daudz. Un..nenemsu personigi, ka man neko pagatavot nevelies. padod tik zinju laicigi, kad gatavosi Mairai, lai varu nobuket bileti un pievienoties :))
    Solvita

    AtbildētDzēst
  2. nu bet es tak saku, ka ari mazāk slavenos draugus mēs pasauksim!! :)
    tā kā jānobuko tev būs!!
    bet vai ta mēs pa restorāniem? pa tādiem īstiem? tās jau tādas nedaudz restorānu tipa kāfejnīcas vien bija... ;)
    bet Sol, TAVU BUBERTU es arī atcerēšos. tas gan!! ;)

    AtbildētDzēst
  3. Vinčik, mūs vieno sadaļa "mīļākais restorāns"! : )

    AtbildētDzēst
  4. hee! viss, kā saka, pasaulē ir neredzamām un garšīgām saitēm saistīts! ;)

    AtbildētDzēst