ceturtdiena, 2010. gada 4. februāris

cilvēks, kurš strādā ar gaļu

viņš atnāca vakarā. nopietns, ar lietpratēja skatienu un attieksmi, bet ar uzticību un paļāvību, tomēr stingru pārliecību.
ilgi mēs spriedām, ilgi mēs runājam..
nē, vispirms jāaiziet nolikt grāmata, tad uzsmēķēt un padomāt. nē, labāk uzreiz..
un ilgi mēs kombinējām etiķu izlasi, pareizāk sakot, mikstūru - jo 50 ml upeņu, 50 ml medus, 50 ml aveņu, tad vēlreiz 50 ml medus un tam visam pa virsu (pēc gaaaaarām pārdomā, precizējošām sarunām) 100 ml mango balzametiķu mēs salējām kopā vienā pudelē, viņš tā gribēja. viņam vajag.
pasūtījums viens esot, vajagot kaut ko tādu īpašu, paziņam jubileja, tas pasūtījis gaļu lai nokūpina, nu, kaut ko tādu, lai visus ciemiņus pārsteigtu. vajag tā, lai ir aromātam, un druscīt arī garšai, bet vēl jau likšot klāt visadas sausās garšvielas, viņam esot savas, pats taisot..

man bija tik interesanti, ka teicu, ka gribētos zināt, kas ar to kūpinājumu sanāks, viņš teica, ka atnesīs pagaršot.
kad pudeli iepakojām, vēl piecpadsmit minūtes stāvējām un viņš man stāstīja, kā tas viss notiek. kā vistas viņš kūpina, un kā cūkas gaļu. kam patīkot sasusāka vistiņa, kam griboties, lai pie kaula vēl tā kā asinis.. pašam viņam nepatīk, kā veikalos pārdod tās vistas ar asinīm, tādas viņš netaisot..
stastīja, ka ar alkšņa malku kūpinot, kas laiakm pēc kautkādiem eiropas standartiem neesot atļauta. bet tā esot daudz dabīgāk un labāk. viņš stastīja, kāda starpība, kad auksti kūpina, un kad karsti kūpina. vīņš tikai auksti kūpinot, gaļa ilgāk saglabājas. viņš stāstīja, kā tajos uzņēmumos gaļu taisa..
es jau strādāju ar gaļu. es zinu.. es vedu viņiem tur uz foreveru uz lido.. es jau zinu, kā viņi kūpina.
tur ir tādas sešas šprices
(un labākai uzskatāmībai viņš labās rokas pirkstus izpleta tādā kā zirneklītī (tās sešas šprices, tipa) un tuvināja savilktai kreisās rokas dūrei (gaļas gabalam, tipa)) ..
tad ar tām špricēm gaļā ielaižot garšvielas, bet kā tad jūs domājat tās garšvielas tur var ielaist, skaidrs, ka kopā ar ūdeni. visu to gaļu pielaiž ar ūdeni pilnu, un tā viņi tur, piemēram, no 100 kg kaut kādus 160 kaukur dabū ..

par savu kūpināšanu viņš stāstīja ne kā par darbu. viņa paša gaļa, ko savām kundēm vadā - tā viņam sirdslieta.
ar gaļu viņš strādā, bet savā kūpinātavā viņš gaļu gatavo..

lūk, te nu ir ko padomāt, kādu kūpinājumu uz maizes liekam..
meklējiet savu uzticamo gaļas vīru!
;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru