zacene

nu, ko?
vasara!!
vēsi baltvīni, dzesēti meža aveņu degvīni un tam visam klāt kaut kas jāpiekož.
patīkami sestdienas vakarā pirms visiem pieniem šmieniem utml. apsēsties ar draugiem pie apaļā galda un, aprunājot dzīvi un cilvēkus, saēsties vieglas, bet sātīgas uzkodas. ;)
es teiktu, siguldiešiem tas būtu paticis!
;)
galvenais draugs jau pa dienu norādīja, ka liela ēšana lai nebūtu, vien uzkodas, pie tam ne jau šādas tādas. "pārsteidz", viņš teica.
es pie sevis nodomāju, ka vislielākais un negaidītākais pārsteigums, ko es celtu galdā ir .. (ļaušu jums minēt vēl! ;) )
.. ..nu, protams, laša tartars.
domāts darīts. šoreiz klasiski vienkāršs - ar kaperiem, sīpoliem, olīveļļu, kalamansi etiķi. pipariem, protams.
vēl ļoti pārsteidzoša, es nodomāju, viņiem varētu likties grilēta cukini uzkoda ar biezo balzamiko un parmezāna tipu.
okej. slēdzu iekšā savu jocīgo elektrisko supergrilu un aiziet. tieši labi, bija vēl laiks visu ielikt leduskapī, lai garšas savelkās, kā semināros esmu dzirdējusi stāstām. ;)
bet,domāju, vajag arī kaut ko tādu parastu.
nu, labi. uzcepšu kišu mišu ar garnelēm.
galu galā, tādu es jau sen biju gribējusi izmēģināt.
iedvesmojoties no sigņa stāsta, gatavojos cept savu laša-garneļu- cukini-sparģeļu galviņu tartu.
bažas man radīja vienīgi cepeškrāsns. neko daudz es tur negatavoju, jo nekas labs paratsi nesanāk..
bet, ai, domāju, noriskēšu.
vispirms sapirkos veikalā produktus, ģībienam līdzīgas sajūtas uznāca, kad ieraudzīju, cenu, ko pārdevēja vieglu roku uzlīmēja uz ne jau nu kaukāda super izskata, bet parastām, pat labāk-pagatavo-mūs-pēc-iespējas-ātrāk izskatošajām laša astēm. cena bijā apmēram tāda, kādu biju domājusi, ka iztērēšu kopā visam. vienbrīd pat apsvēru, vai tik neņemt un to vienu asti kautkur pie minerāludeņiem neatstāt. bet, nē, domāju, tas nebūtu korekti. un galu galā, ne jau naudā ir laime. bet lasī!
;)
mīklu, domāju, ai, netaisīšu pati, nopirkšu gatavu. atradu smuki sapakotus smilšu mīklas klucīšus, bet, jau ņemot kaut kā nemierīgi jutos un galvā pilnīgi konkrēta nojauta čukstēja, ka nederēs šitā, ka būs salda..
ai, domāju, paņemšu..
protams, ka bija salda, un ne tikai tā viegli un druscīt, bet pa nopietno - kā jau kārtīga cepumum mīkla.
nekas cits neatlika, kā skriet fiksi fiksi uz pašu tuvāko veikalu pēc sviesta.
mīklu sataisīju pati. sanāca smuki dzeltena, vecpapa olai pateicoties ;)
paturēju arī leduskapī, kā jau tas smilšu mīklām pienākas.
izliekot veidnē, konstatēju, ka kaut kāda kaktu gardēde un viltus pavāre vien esmu, jo izrādās!! man nav pat mīklas ruļļa!!

bet par to plīti man taisnība - no apakšas dedzina, no augšas nekarsē. kā rezultātā, risks ir milzīgs - ja gribu, lai pār laša gabaliņiem un garnelēm un sparģelīšiem pārlietais olu-piena-rīvēta siera-diļļu- piparu maisījums nav vairs šķidrs, kā tam arī būtu jābūt, tad riskēju iegūt melnu pārogļojušos mīklas apakšu..
nu, kur tas der?
kaut kādiem faķīra cienīgiem gājieniem izdevās novest visu līdz ēdamai kondīcijai, iznākums nebija ideāls un mani pašu 100% apmierinošs, bet ēst varēja (mazliet vietām paskrubinot apakšējo melnumu nost) un garšoja tīri okej.
lūk, tāds mans piedzīvojums ar sestdienas zaceni.
;)
un varētu tagad biežāk draugiem ko pagatavot.
vasara taču!

p.s. bet to mīklas rulli gan man nedāviniet!! :)
varu iztikt! ;)