pirmdiena, 2009. gada 24. augusts

biešu zupa vs sīpoli

manai māsai negaršo biešu zupa.
man gan. tiko pat izēdu veselu bļodu.
man negaršo sīpoli.
māsai gan. viņa bērnībā ēda tos kā ābolus, man bija šausmīgi skatīties - koda lieliem kumosiem no vesela sīpola un aci nepamirkšķināja. abi viņas puikas tagad dara tieši tāpat - loka iekšā svaigus lielus kraukšķīgus un sīvus sīpolus un prasa vēl.
visi citi manā ģimenē sīpolus arī ļoti ciena, vienīgā es ne. ar biešu zupu tāpat - visiem garšo, tikai māsai ne..
un kā tik visi radi, draugi un kaimiņi nešausminājās un nebrīnījās, un negudrējās šajā sakarā - kas tas esot par cilvēku, kam sīpoli negaršo, un šito izlepšanu, ka biešu zupu nevar ne karoti ieēst..

redz, kamēr tu esi bērns, visi citi jau labāk zina, kas tev jāēd, kam tev jāgaršo, cik daudz drīkst un ko nevar..
bet diezvai. man liekas, tāpat kā cilvēks pats, arī viņa garšas izjūta ir baigā individualitāte. pie tam, kas svarīgi, tai ir milzu potenciāls attīstīties un veidoties par spilgtu un izsmalcinātu personību.

kas attiecas uz mani un sīpoliem, jāteic, ka iet uz labo pusi - zināmā veidā sagatavotus, tos jau esmu sākusi pieņemt un pat baudīt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru