par sālsūdeni u.c.

vakar es gribēju sacept vistas fileju. un apviļāt kapātu ķiploku un kinzas maisījumā. nekas man no tā nesanāca, jo kinza, kas man bija mājās, kā izrādījās, nebija laba. toties bija rukola. (šis apzīmējums superīgajam zaļumam man patīk vislabāk. tas itkā latviskais eruka man tāda ķēmošanās liekas). tātad rukola. nu ko, nav kinza, kapās rukolu. ķiploks, rukola, viegli apcepta vista visā tajā iekša..
un ziniet, nekā.. eksperiments līdz galam sevi neattaisnoja .. nebija pilnīgi nekādas buķetes. garšoja pēc papīra, nejuta pat īsti ķiploku.
redziet, kāda laba lieta ir tā kinza (koriandrs, un esot vēl trešais nosaukums, kādu lieto asv, aizmirsu tik. noskaidrošu, uzrakstīšu)! un tiem, kam ne pārāk patīk kinzas aromāts vai liekas, ka garšo pēc nezin kā (tipa blaktīm), ieteiktu šo garšaugu izmēģināt kopā ar asiem ingredientiem, piemēram, ķiploku, čili.. kautkā baigi labi saspēlējas tas asums ar kinzas maigi vieglo dabu.
laikam jau tāpec austrumu un āzijas virtuvē tā ir cieņā.

bet tātad, par manu vistu. nu neko, apēdās, protams, arī ar rukolas kapājumu ;) /sagriezu mazās strēmelītes un pieliku klāt zemesriekstu eļļā apceptiem burkāniem un rīsiem).
bet labi, ka es jau iepriekš biju daļu fileju sagatavojusi pēc citas metodes - kaspars ieteica pirms cepšanas paturēt kādu pusstundiņu "garšaugu komats ķiploku komats sālsūdenī" ;) uz litru ūdens lai ņemot 3 ēdamkarotes sāls. varbūt es pa ceļam aizmirsu un īstenībā viņš teica 3 tējkarotes, bet es pieliku ēdamkarotes, un likās, ka drusku pa sāļu. bet tas varbūt tāpēc, ka sāli tikpat kā nelietoju (vēl jo vairāk bez sāls var iztikt, kopš ir atklāta etiķu neizmērojamā pasaule). lai vai kā, vista no sālsūdens sanāca lieliska!!! ;)