inese z. (savā dzimšanas dienā un mākslas projekta survival kit ietvaros) blaumaņa ielā, kādreizējā vīna veikala lion telpās vārīja zupu. gardu dārzeņu zupu, lielu, veģetāru (jo daudzi jau neēd gaļu), bet ar mazām smukām frikadelītēm blakus bļodā.
viesi bija paņēmušī līdz šņabīti un inese teica: "kur zupa, tur šņabis."
bet tā kā es gribēju savu perelada sarkanvīnu, es tikai paēdu zupu, kurā lieliski varēja sataustīt gan kabacīti, gan selerijas sakni, gan burkānu un sīpolu. tur bija arī labi daudz ķiploku un ingvera saknes. sātīga, sildoša, pikanta. varbūt tur bija pat kālis, jo zupas ievadrunā inese teica, ka viss, kas dārzā izaudzis. (upd - kāļu nebija, kā precizē alīse).
par ko nebeidzu lauzīt galvu - kā var izvārīt ēdienu (kas garšo) tik milzīgā katlā?.. es tādu katlu nemazam redzējusi nebiju, pusvannas tilpumā. apmēram.
te bija jābūt attēlam.
/jānis safotografēja visu. arī katlu. vēlak parādīšu, ja sanāks./
pēc tam atnāca edmunds un gatavojās vārīt turpat tomātu biezzupu.
bet es ilgāk vairs nepaliku, man bija jāiet.
p.s. starp citu, šis projkets, kas aizsākās baltajā naktī (saucās leiputrija un to iniciējusi katrīna neiburga, viss norit blaumaņa ielā 10), turpināsies vēl visu nedēļu - katru vakaru kāds mākslinieks, dzejnieks ceļ galdā savu virumu un cienā pēc kultūras izbadējušos! es domāju, jums jānoprovē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru