skanis manu vecpapu sauca par spicausi. (jo viņam likās, ka vecpaps aiz durvīm vislaik kautko noklausās ;) )
laikam to spicausību būšu šūpulī līdzi saņēmusi ;D
es pat negribot vislaik dzirdu visādas svešu cilvēku sarunas. trolejbusos, kafejnīcās, pieturās, veikalos, uz ielām..
un reizēm gadās ko tik savādu dzirdēt..
nu piemēram<
nr.1
wok restorānā, pie blakus galdiņa puisis meietnei saka:
- nu kā? neesi garšojuis? nu, esi ēdusi krabju nūjiņas? nu vot, garneles ir tieši tas pats, kas krabju nūjiņa!
tālāk es neklausījos.
nr.2.
trolejbusā:
- es vakar biju pie viņas ciemos, viņa man bija sataisījusi suši. nu tur visādus, tādus zemniku tipa, ar cīsiņiem un ..
tālāk es atkal neklausījos..
šitādu zaimošanu ;)
labi, klausīšos vēl. varbūt gadīsies ko gardu dzirdēt.
;)
trešdiena, 2009. gada 18. novembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru