pirms nedēļas

mēs atkal bijām sporta klubā energie un nācām klajā ar itāļu uzkodām latviešu gaumē.
izdevās, manuprāt, labi. bija arī pa glzei vīna, un vīns, tāpat kā uzkodas (kartupeļu plāceņi ar kazas sieru un maletti balsamico, pikantā zivs ar tomātu bazilika salsu, spināti ar sēņu un trifeļu eļļas aizdaru, mascarpones-biezpiena deserts ar zemeņu liķieri un vīģu etiķī sutinātiem ābolu kubiciņiem) cilvēkiem arī patika.
mani tik ļoti baro tā vārdos neaprakstāmā semināristu atsaucība un atvērtība, ka esmu ar mieru atkal un atkal rīvet kartupeļus un apdedzināt pirkstu, plāceņus cepot, un esmu gatava atkal un atkal liet asaras, sīpolus griežot, un atkal un atkal kapāt un smalcināt, mizot un lobīt..

es jau no galvas (galvenajās līnijās), škiet, zinu kaspara stāstāmā pamatdomu, taču katrreiz klausos tajā visā kā tādā atgādinošā mantrā - man īpaši patīk tā jaukā mudināšana uz garšu sazīmēšanas un aiz rokas notveršanas treniņu:
ikreizi, kad ko ēdat vai dzerat, dažus mirkļus veltiet tam, lai apstādinātu apziņā garšu kārpiņu notverto niansi. jums nav obligāti jānosauc tas vārdā - sāļš vai salds, skābs vai piparots, vaniļa vai petroleja, augļi vai kafija.. svarīgākais - piefiksēt to garšas sajūtu, sajust garšu saspēli ēdienā, mazliet prātā izanalizēt sagaršoto kaut vai sajūtu līmenī. un kaspars saka, tāpat kā es domāju - tāda garšu izjušana, saprašana, uztveršana ļoti palīdzēs reizēs, kad gatavotajam ēdienam itkā kaut kā trūkst, nu kaut kas vēl tā kā prasās..
paratsi, neesot gana jūtīgi garšu uztaustīšanā, mēs nospriežam, ka jāpiešauj sāls vai vegeta..
bet, jo vairāk mēs izgaršojam (ar apzinātu attieksmi pret ēdienu un tā garšu), jo vieglāk ar katru reizi improvizēt un padarīt ēdienu neatkārtojami baudāmu tieši katram pa savai gaumei!
lūk, jums uzdevums visām nākamajām ēdienreizēm!
;)

p.s. starp citu, energie laipnās meitenes mums uzdāvināja preparātus veselīga pašmāju jogurta pagatavošanai.
bet vai tad es varu atrast brīdi, ko atlicināt, lai to izmēģinātu?..
jāsaņēmās, vineta.
un piens jānoperk..