vistu drudzis

jā, tāds nu tagad mani ir pārņēmis, bet nekas lipīgs tas nav, esiet mierīgi.
mans vecpaps, slavenais olkopis, jau kādu laiku ļoti sirsnīgi ir aizrāvies ar vistām. precīzāk, ar vistu izdētajām olām. viņš bezmazvai staigā katrai klukstei pakaļ un vārda tiešā nozīmē rauj olas viņām no pēcpuses ;) un tad viņš piepērk klāt cālīšus, un audzina sev jaunas vistiņas. un tad viņš pārdzīvo, ka lapsa jau trešo aiznesusi, un tad vēl maita, vanags arī. un tad vēļ sākušas slikti dēt. un nu atkal jābrauc uz pilsētu pakaļ cālīšiem.. un tādā garā.
nu, man jau šī viņa pārņemtība tīri labi iet pie sirds, olas rimijos vai maksimās vai ekoveikalos nepērku, jo laiku pa laikam atvedam no lvecpapa vezumus ar labām, tīrām, savām lauku oliņām.
nu izrādās, ka vecpaps apdeito savu vistu kūti, ir nopircis pilnu komplektu ar jaunām dējējām un vecās cipiņas kauj nost.
es esmu pieteikusies uz visiem bioloģiski augušajiem un pa raženajiem tīrumiem reiz tekalējušiem kautķermeņiem!! es pilnīgi drebu gaidās, kad parīt man atvedīs īstas lauku vistiņas!
jā, es zinu, viņas būs sīkstas un gaļa būs tumša, un man viņas ilgi būs jāgatavo, bet es jau tagad sajūtu nāsīs īsta vistas buljona garaiņus..
un izvārīšu arī vistas zupu ar dārzeņiem. un arī vistas kārtojumu ar kariju un rīsiem, un .. un ..
un kājiņas un krūtiņas medus etiķi un grauzdētu valriekstu eļļā marinēšu un tad apcepšu, un tad sautēšu ar burkāniem, seleriju..
varbūt tomēr aplipināju vēl kādu?
;)