svētdiena, 2010. gada 24. janvāris

pa gaisu vien, pa gaisu vien..

tā vineta..
vismaz reizi ceturksnī kādu nebūt konkrētību varētu izrādīt un ar kāda normāla ēdiena gatavošanas recepti un aprakstu iepriecināt ..

jā, nu jā, varētu jau..
varētu jau gan.
bet..
taču..

es neesmu tāda.
es negatavoju pēc receptēm (tikpat kā nekad un ja jā, tad tīri aptuveni, baigi tur nemērot un nesverot, un neskaitot. vienīgi makaronus jeb pareizi jau jāsaka pastu vārot, sekoju uz paciņas rakstītajam laikam, kaut gan - arī ne vienmēr - ja man vēlamā makarona mīkstība vai cietība sasniegta ātrāk par norādīto laiku, es kāšu tik nost, negaidot vēl pusotru minūti vai cik nu tur norādīts.)
vispār jau man receptes ļoti patīk, ļoti, ļoti. es tās bieži (savā ziņā varētu pat teikt, regulāri) ar baudu palasu, paklausos. ar mirdzošām acīm pāršķirstu pavārgrāmatas un sajūsminos par katru jaunu..
alkatīgi izgriežu no avīzēm un žurnāliem, kautkur salīmēju..
tad ik pa laikam pārcilāju un patīksminos.
kautko internetā pameklēju un iegrimstu..
kā apsēsta pērku gastronomus un garšīgus , un ievas virtuves, un gudfūdus..(garšigs diemžēl vairāk tikai ieraduma dēļ..)
receptes mani iedvesmo. receptes mani izklaidē. receptes mani pamāca. receptes man ir kā informatīvi ceļveži, kā impulsi. taču, kad nazis vienā rokā un panna otrā, kad uz plīts katli un uz galda dēlīši, recepšu grāmatai vairs nekur nav vietas. tad galvenais ingredients ir receptēs nenodefinētā, neizmērītā, nenosvērtā, līdz konkrētiem grādiem neuzkarsētā personīgā garšu sajūta.
bet ja nelasītu receptes, varētu tā arī nekad neuzzināt, ka pasaulē bez sāls un pipariem ir, piemēram, arī karijs, safrāns, kumins, sinepju sēklas, ingvers un vēl miljons labumu, ja nelasītu receptes, iespējams, dzīvotu ar pārliecību, ka krabju nūjiņas ir tas pats kas garneles..
;)
un tāpēc tik labi, ka citi ir vairāk pie zemes, tas ir, pie konkrētības un skaidrības, un dalās tajā arī ar citiem.
man patīk un es tagad bieži vien palasīšu, lūk, šos jaunos gardumus:
www.manapanna.lv
un
http://krista.lv

2 komentāri: