salt vai ne tik ļoti, tas atkarīgs arī no ēdamā.
domājat, ka aļaskā viņi cauru gadu pārtiek un priecājas no aisberga salātiem?
maz ticams.
domājat, ka starp sniegiem un saliem saceltajās jurtās izdotos sastapt kādu čukčiņu-veģetārieti?.
maz ticams arī.
tāpēc es teicu jā, kad sinča man piedāvāja īstas, laukos pašgatavotas putraimdesas (ja labpatīk, sauciet tās par asinsdesām).
un tāpēc es teicu lai iet, kad māmuļa vīkšīja ciemkukuļu maisā paštaisītas aukstās gaļas bļodiņu.
lai arī aukstā, gaļa paliek gaļa, un iet iekšā labāk nekā putuplasta tomāts..
..ja saprotat, ko domāju..
;)
trešdiena, 2010. gada 27. janvāris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
ooo, putraimdesa....man ar pirmdien bija ar to tikšanaas....kops bernibas, kad vectevs kava cūkas, nebiju to ēdusi. zini, pieaugušais prats kaut ka negribēja ļauties tam vārdam ASINSdesa un kaut ka taaa....bet šoreiz virsroku tiešām ņēma ziema un ...izskatās, ka būsim ar ASINSDESU izlīgušas, tiešām CEPURI NOST!:)
AtbildētDzēstHahha, interesanti skan!
AtbildētDzēstSmieklīgi gan!
AtbildētDzēst