sestdiena, 2010. gada 17. aprīlis

par kaut ko citu, par pavasara gaisu, kas izvēdinās ilgi noturīgo zivju aromātu

šodien es biju pie zemniekiem. kalnciema ielā. (tur ir smuki, un tirdziņi turienei piestāv!)
pie mihelsona kunga paņēmu saujiņu parasto spinātu, saujiņu jaunzēlandes spinātu, čupiņu sinepju lapu un kastīti diedzētas lucernas. baigi apmierinātā ar sevi, jo, lai gan tēriņš jau ne mazais, tomēr gribējās jauno svaigo zaļo, gribējās, lai tās spirgtās dzīvības un vitalitātes sulas caur vēl maigajām lapiņām ieplūst arī manī..
:)
ja par taustāmākām lietām, tad jaunzēlandes spināta lapiņas tādas gaļīgākas, un teikšu, ka tagad, kamēr tās jaunas un mazas, tās man garšo labāk. bet vasarā, kad tās izaug lielas un jau par daudz gaļīgas, man patīk pieturē†ies pie klasiskā spināta.
mihelsona kungs stātsīja, ka pasūtītāju esot jau gana daudz, un man tas patika.

vēl man vienmēr ir paticis bioloģiskās lauksaimniecibas "silpurmašas" stends. viņiem ir pa druskai no viskautkā - šodien ar, bija gan marinēti ķirbīši, gan kartupeļu maisi, gan pirmās skābenītes, gan tējas, mazliet vēl palikušās dzērvenes, burkāni, bietes, kāļi, dažādas sulas, protams arī bērzu, un spirgtās pienenes.

vēl kādā stendā atklāju kaut ko tiem, kuriem ir superīgā čemodāniņā pārnēsājamā plītiņa piknikiem, un kuri šajos piknikos grib vārīt to zupu! ;) proti, kārbiņas ar kaltē†iem burkāņiem, un ar kaltētiem kāpostiem. kuri sasmalcināti skaidiņās, izžāvēti un gatavi likšanai zupā. garša esot tāda pati, it kā svaigu vārītu. "bet kurš gan tad uz pikniku ņems pusotru kilogramu burkānu? a te viss vienā kastītē, ber tik katlā!"
saimneice teica, ka kaltēs visu cauru gadu, un arī jaunos burkāniņus kaltēs.

taču īpaši daudz šodien tur bija visādu uz vietas apēdamo ēdienu piedāvātāji. gan indiešu virtuve, gan amerikāņu, gan itāliešu (pats roberto, nu, tas slavenais, lika cilvēkiem lazanjas porcijas), gan vincents.
"vispār", es pie sevis nodomāju, "tas ir dikti feini, ka tie vincentieši tajos tirdziņos nāk un baro. viņi tādā veidā ir pieejami visiem, un pat tiem, kas nevar atļauties aiziet vakariņās uz vincentu, reizi pa reizei ir iespēja iekost ko patiešām labu un ikdienā pa dārgo taisošo pavāru gatavotu."

bet es pati šodien neko neēdu, jo mājas pilns ledusskapis. lai gan baigais kārdinājums bija paņemt vismaz creme brule, īstu, rīgas šprotes bundžiņās iepildītu creme brule..
bet neņēmu.
nopirku vēl medu un ātri steidzos uz mājām pie saviem lašiem!
;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru