mirttante

jā, jā, gluži kā tā pati ar loterijā laimēto limuzīnu jāņu nakts krāsā, kura "par miršanu vien runā, bet nekādi nomirt nevar", es arī atkal par miršanu.
rau, te tak pēc svētkiem visu valsti pāršalca šausminoša vēsts, ka kāds naujēnietis mielasta laikā aizrijies ar sašļiku un nosmacis.
trakas lietas, no vienas puses.
;)

bet no otras, es tā pie sevis spriežu, ar sašļiku gan negribētos.
ar ko gribētu aizrīties jūs, ja jums būtu jāaizrijās? (nu, kā saka, no sava likteņa neazbēgsi, un kam lemts aizrīties, tam nenoslīkt, bet tad nu vismaz varbūt var izvēlēties produktu?.. )

es, piemēram, labprāt aizrītos ar grilētu tīģergarneli.
vai ar kartupeļu pankūkām.
vai jebkuru no tartariem!!
vai arī ar gaileņu krēmzupu.
vai ar biezo balsamico slacītu parmas šķiņķi uz medainas melones gabaliņa un ar graudainu parmezāna skaidu pa virsu..
vai ar emīla gustava "saldajām pērlītēm - krem brulē" - tās ir tādas mandeles pasakaini gardā cukurotā glazūrā.
vai ari vēl varētu aizrīties ar suši. jeb jūras velšu biezzupu.
vai ar smilgu, no kuras tiko noēstas meža zemenes.
vai ar melno šokolādi.
vai labāk ar zosu aknu pastēti.
vai ar pīles stilbiņu,
vai cūkas mēli.
vai paipalu oliņu.
vai graudainajām sinepēm,
vai kokosriekstu saldējumu.
vai

nu bet taču ne jau ar sašļiku..
;)

lai gan, žēl, protams cilvēka.
un tomēr - varbūt labāk ēdot, nekā no bada?

tāpat kā, labāk nomirt no smiekliem, ne asarām..

;)