ra ra rabarbers, rabarberu rausi, es to mīklu uzminēšu, ja tu minēt ļausi..

un mīkla ir par mannas putraimu daudzumu.
mēs te pirms dažām dienām vārījām debessmannu.
no rabarberiem un kivi.
kivi mazās sēkliņas piedeva foršu kraukšķĪgumu, uzkožot tās uz zoba.

vien lieta tāda, ka, lai labi uzputotos un būtu maigi gaisīga, ne uzburbusi un poraini stingra, to vārot, jāprot notrāpīt pareiziais mannas daudzums.
es nezinu, kā to vienmēr mācēja vecāmamma. bez mērīšanas, uz aci vienkārši piebērt, turklāt vēl nepārtraukti maisot, lai nesaiet kunkuļos.
nu labi, man sanāca garšīgi. tikai gribējās druscīt stingrākās putās.

bet visādi citādi - jūs taču mākat izvārīt debesu mannu, vai ne?
savārīt ūdenī nomizotus un sagireztus rabarberus un nomizotus nesagriezus kivi, piebērt mannu (haa, cik daudz, mēģinet paši), atdzesēt un saputot.
viss.

iespējams, ka nākamreiz talkā man būs jāņem pavārgrāmata.
iesācējiem.. :D
:D