pirmdiena, 2010. gada 7. jūnijs

pārsteidzošais pārsteigums

piektdien mēs braucām ciemos. un es nolēmu pa kluso izcept sinčai citronkūku.
saldā smilšu mīkla vēl no seniem laikiem ledusskapī, citronus nopirku, saldo krējumu arī, pūdercukuru samalu ar blenderi. neko vairāk tur nevajag.
ja nu vienīgi normālu cepeškrāsni..
kuras man, kā zināms, nav.
neesmu baigā avantūriste, bet, labi, riskēšu atkal.
nu, viss kā nākas, mīkla plātnē, zirņi uz cepampapīra pa virsu, uzkarsētā plītī iekšā.
un, protams, sāk jau maliņas palikt melnas.
nekas, domāju, lai.
pēc 20 min rauju ārā, leju virsū pildījumu, un atpakaļ tajā nožēlojamajā cepeškrāsnī.
laiks iet, mani sāk pārņemt viegls izmisums, jo mīklas kārta tumsnē ar vien neapturamāk, bet šķidrā virsa nepaliek stingrāka. nu nekādi.
grozu plīts kloķus visvisādi. līdz beigās izslēdzu pavisam un ļauju kūkai karstumā vēl pastāvēt.
nu labi, no skata nekāda izcilā nesanāk, mazām melnām maliņām, bet rādās, ka vismaz vidus ēdams būs.
vēl pārkaisu visu ar bagātīgu pūdercukuru, izlieku no saldētām zemenēm vidū burtu s un eju uz mašīnu. braucam un es ar gandrīz vēl karsto kūku klēpī.
pa ceļam jāpiestāj.
kāpju ārā un visu plāti nolieku uz priekšējā paneļa.
izkāpusi pametu skatu atpakaļ un redzu, kā mana jau tā ne pārāk izdevusies kūka šļūk uz sēdekļa..
es kā paralizēta stāvu un skatos, kamēr tā pārlokās, pusei paliekot plātnē un otrai pusei uz mašīnas sēdekļa. viss pūdercukurs,protams, pa tiko iztīrīto mašīnu..
man nāk gan smiekli, gan dusmas.
smejās visi.
kūka tiek sastiķēta atpakaļ formā, zemenes pa virsu arī tiek izkārtotas kaut kā nebūt.. un skats ir vēl bēdīgāks nekā iepriekš..
labi, domāju, sinča sapraīs. un galvenais jau ir ideja, nevis izpildījums, tā sevi mierinu.
galu galā, beigu beigās, kūku vakara gaitā apēd līdz pēdējāi kripatai, un slavē. esot ļoti garšīga!
nu, vismaz kāds mierinājums..
:)

2 komentāri:

  1. vai recepti varētu palūgt :)

    AtbildētDzēst
  2. jā, nu ar tām receptēm man parasti ir kā ir. :) bet mēģināšu vismaz sakarīgi atstāstīt: tātad, vispirms ņem smilšu mīklu (var pats arī uztaisīt- tur vajag apm. paciņu sveista, apm glāzi miltu, cukuru pēc garsas un vēlmēm un vienu olu. ja olai nesanāk visu masu labi saturēt kopā, tad var pieliet vēl kādu karoti piena. samīciti klucīti ieliek uz kādu brītiņu ledusskapī), tātad smilšu mīklu izrullē, ne sevišķi plānu, ne sevišķi biezu, liek apaļā formā ar rievotām maliņām, virsū uzliek cepampapīru, uz kura saber zirņus vai pupas (tas tapec, lai mīkla nepaceļās uz augšu) un liek sakarsētā LABĀ cepeškrāsnī ;) šo pamatu cep apmēram minūtes 20-30 apmēram 180 grādos, un tikmēr sakuļ kādas 4-5 olas ar kādu glāzi saldā krējuma un kādu pusglāzi (vai mazliet vairāk) pūdercukura, tam klāt piemaisa vēl svaigi ispiestu citronu sulu, apmeram kadi 3 neleili citroniņi un vēl šo pašu citron miziņas pierīvē. kad smilšu mīkla, šķiet gana apcepusies, ņem to ārā no plīts, noņem zirņus pupas, apsmērē visu ar sakultu olas baltumu (bet ta snav baigi obligāti) un lej pāri sagatavoto maisījumu, liek uzmanīgi atpakal cepeškrāsnī ( tā lai škidrums neizšļakstās) un nogriez drusku mazāku temperatūru, nu apmēram kādus 160 grādus varētu būt (es jau precīzi nevaru saprast, cik, man briesmīga cepeškrāsns ;D ) un cep. diezgan ilgi. apmeram stundu un pat drusku vairāk. nu, līdz virsējā masa vairs nav šķidra un slapja. nedaudz mitra viņa būs, bet diezgan "saturīga" ;) izņem no plīts, padzesē un pārkaisa ar pūdercukuru. vispār, nākamajā reiz ēman padomā pamēģināt citronu sulai un miziņai klāt pielikt vēl nedaudz svaigi spiestu apelsīnu sulu..
    ;)

    AtbildētDzēst