vīna dziesmiņa

nebūtu korekti, ja cilvēks ar manu vārdu vīnam uzgrieztu muguru.
es neesmu no tiem, kas lepni (iedomīgi? aizdomīgi?) paskatās uz pārējiem ballītes dalībniekiem un sausi nosaka: es alkoholu nelietoju.
nē.
es neesmu no tiem.
un paldiesdievam, citādāk manam īstajam vārdam, manam ikdienas vārdam (un varbūt pat manai dzīvei) nebūtu jēgas ;)
labi, nepārprotiet.
es neesmu nekāds pļēgurs. vai siņušņica. ;)
es nedzeru grādīgos katru dienu, un ne katru vakaru.
taču labs vīns man dara prieku.
reizēm prieku dara arī lēts un, iespējams, nelabs vīns, bet tad tai ir jābūt kādai īpašai reizei, kur patiesībā prieka darītājs drīzāk ir kompānija, iemesls, atmosfēra, un ne tas paku vīns kā tāds.
tik izlepusi jau es arī neesmu, lai ikdienā gribētu tikai smalkās amarones un blanc de blancs.

bet reizi pa reizītei, ir forši. tā vairāk vai mazāk iemalkot.
un katreiz novērtēt. kā garšo.
akadēmijas laikā jau kas ta mums bija? monastirskaja. un jo lielākā pudelē, jo labāk! (lētak)
monstirskaja bija pats krutums, salīdzinājumā ar tiem agadmiem un ko tur vēl. nē, tos es pat īsti ne. es inteliģenti un bohēmiski sūcu monastirskaja. no pudeles, no plastmasas glāzes (ak, šito greznību!)

redziet, dzirkstošos dzert un mīlēt man, šķiet, ierādīja agnese.
un tikai sausos. brutus. cavas. cremantus. proseco.
jo sausāks, jo labāk. rīgas šampanieša bruts, nesen konstatējām, mums jau ir pa saldu.. ;D :D

vienu laiku man patika vīnus izvēlēties pēc pudelēm. jo stilīgāka etiķete, jo man vairāk garšoja. ;)
bet tagad, nu jau gadi trīs būs kā man ir skaidrs, kādus tieši vīnus es izvēlos.

jau krietns vecums, pieredze un šādi tādi kursi, lai varētu teikt, ka no vīniem maķenīt sajēdzu, un tomēr nevaru tā teikt. ne vella es nesajēdzu, es tikai zinu, kas man garšo.
un tā kā pēdējā laikā es visus vīnus izvēlos tikai vienā vietā, tad vilšanās nav bijusi. visi, it visi un ikviens no tiem ir savas cenas vērti, pat vēl vairāk.

vispār, es jau zināju,ka šo ierakstu nemaz nevajag sākt, jo to nevarēs pienācīgi pabeigt, jo par vīnu stātsāmā ir daudz, un domu ir daudz, un vīna ir daudz.
bet ja jau šo augstāk minēto uzrakstīju, ārā jau nedzēsīšu.
uzskatīsim, ka šis ir never ending story.

un beigu vietā citēšu kādu itāli, kurš izdzirdot manu vārdu teica: "oh,did jū nov, zet it mīns littel vain in italian? "
:)
kautkādā vārdadienu skaidrojošā kalendārā gan skaidrā latviešu valodā pretim manam vārdam bija rakstīts - vīna dziesmiņa.
;)