brīnišķīgs maisījums

nu. pēdējā laikā gadās, ka es ēdienu taisu no kaut kādiem atlikumiem un atradumiem.
šodien arī. par plovu, protams, to nesauksim, bet tādu kā maltas jērgaļas-basmati rīsu-dārzeņu maisījumu, piemēram.
atradu saldētavā dūres lieluma pikucīti ar maltu un jau garšvielotu jēra gaļu (atceros, tas man palika vienreiz pāri no kaut kāda tusiņa, kad cepu mazās kotletītes, bet panna jau bija pilna, un vietas tajā vairs nebija, un negribējās vairs ņemties, un iegrūdu to gaļas piku saldētavā). tad vēl skatos, stāv bļodā vakar uzvārītie, burvīgi paši par sevi, basmati rīsi. principā, man kvalitatīvi basmati rīsi (un šie tādi bija, jo maza paciņa par bargu naudu kādreiz iegādāta speciālā veikalā), labi izvārīti, garšo tāpat. pliki. bez nekā. siltiem vēl var kādu eļļu pieliet, trifeļu, piemēram, vai sezama, bet aukstus bez nekā, un vēl ar pirkstiem, ēst.

tomēr, lai nu būtu, es domāju, iepriecināšu tos rīsus ar kādu siltu sabiedroto.

no laukiem atsūtīts burkāns un pastinaks, daži mini patisoniņi. nomizoti, sarīvēti. uz pannas apcepti, tad sojas mērce maķenīt tiem pāri, drusku pasutināti, un no pannas nost. jo rindā jau maltais jērs gaida.
to, tātad, arī apcepu, piespiežu vēl klāt 3 daivas ķiploka. beigu beigās kārtīgi ar kariju. un lieku gaļai klāt sagatavotos dārzeņus, samaisu, pacepu vēl kādu minūti, un tad tam visam pieleju kādu krūzīti ūdens.
man patīk, kad tas viss smuki burbuļojot, kļūst tāds tumīgs, ūdens mazliet jāpapildina, jo naski reducējas.
haaa, labs ir, pielikšu vēl apelsīnmētras zariņu pasust tam visam līdzi.
un vēlreizi, haaa, beigās tumīgajā un biezajā sautējumā pielikšu karoti skābā krējuma!
ideāli.
aiziet, tagad rīsus tajā visā iekšā un kārtīgi samaisīt!
ļoti forša, pikanta svētdienas vira!
vēl dažas svaigas apelsīnmētras lapiņas apleju ar karstu ūdeni, tējai!
oktobra izskaņai atbilstoši silta un smaržīga garša!
;)